Negodīgā komercprakse
Vēlies uzzināt, kas ir negodīga komercprakse un ko tas nozīmē priekš Tevis? Lasi to šeit.
Kas ir negodīga komercprakse?
Negodīga komercprakse ir ar saimniecisko darbību tieši saistīta darbība vai bezdarbība, kura:
1) vai nu neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāju ekonomisko rīcību (piemēram, uzņēmējdarbība bez nepieciešamas licences),
2) vai nu ir maldinoša (piemēram, nepatiesas informācijas sniegšana par preces vai pakalpojumu);
3) vai nu ir agresīva (piemēram, uzmākšanās vai patērētāju ietekmēšana ar draudiem).
Negodīga komercprakse ir aizliegta visā Eiropas Savienībā.
Tādējādi, negodīga komercprakse ir plašs jēdzies, kurš aptver gan darbību (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība), gan bezdarbība (noklusējums), jā tās ir tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces pārdošanu, pakalpojuma sniegšanu patērētājam vai digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādāšanu.
Kas un kā veic uzraudzību?
Tirgus uzraudzību nolūkā nepieļaut negodīgas komercprakses izmantošanu veic dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes. Latvijā to atbilstoši savai kompetencei Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet zāļu jomā – Veselības inspekcija.
Mūsdienās ES dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir pietiekoši plašs pilnvaru loks, piemēram:
- pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju;
- veikt nepieciešamās pārbaudes vai kontrolpirkumus;
- izdot un publicēt vadlīnijas komersantiem;
- pieņemt lēmumus par negodīgas komercprakses aizliegšanu vai izbeigšanu un/vai soda naudas uzlikšanu;
- bloķēt mājaslapas, tiešsaistes aplikācijas;
- apturēt komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.
Kā rīkoties, ja esi kļuvis par negodīgas komercprakses upuri?
Ja Tev ir pamats domāt, ka uzraudzības iestādes, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, lēmumā minētie pārkāpumi tika izdarīti arī pret Tevi, tad:
- pārliecinies, ka uzraudzības iestādes attiecas arī uz Tevi;
- saglabā pierādījumus;
- pieprasi pārrēķinu vai zaudējumu atlīdzību.
Kā pārbaudīt, ka iestādes lēmums attiecas uz Tevi?
To var izdarīt divos veidos. Vispirms vari uzmanīgi izlasīt iestādes publikāciju par lēmumu un sameklēt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- kādus pārkāpumus izdarīja uzņēmējs?
- kādu darbību veikšanu aizliedza iestāde?
- kādā laika posmā tika veikti pārkāpumi?
- kādas bija pārkāpumu sekas?
- vai iestāde iesaka patērētājiem pamatojoties uz lēmumu vērsties pie uzņēmēja, lai panāktu risinājumu, piemēram, nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu?
Tad, ja joprojām pastāv šaubas var arī vērsties pašā iestādē un lūgt skaidrojumus.
Kā saglabāt pierādījumus?
Ja iestādes lēmumus uz Tevi attiecas, tad nekavējoties jāsāk Tavā rīcībā esošo pierādījumu saglabāšana. Pierādījumi varētu būt:
- papīra dokumenti, kurus Jūs saņēmāt no uzņēmēja klātienē vai pa pastu (līgumi, pieteikumi, čeki, vēstules u.c.);
- e-pasta sarakste un e-pasta ziņojumiem pievienotie dokumenti (līgumi, informēšanas veidlapas, rēķini u.c.);
- dokumenti, kuri ir pieejami Jūsu profilā uzņēmēja tīmekļa vietnē (ja tāda ir);
- Jūsu bankas konta izraksti par maksājumiem, kuri tika saņemti no uzņēmēja vai kuri tika viņam nosūtīti;
- u.c.
Gadījumā, ja būtiskie dokumenti (līgumi, rēķini u.c.) Tev vairs nav pieejami, tad palūdz tos izsniegt pašam uzņēmējam, ja šie dokumenti atrodas viņa rīcībā. Tomēr jāatceras, ka dokumentu kopiju izsniegšana parasti ir maksas pakalpojums.
Pieprasot informāciju no uzņēmēja var noderēt arī atsauce uz Vispārīgu datu aizsardzības regulu, kura paredz datu subjekta tiesības pieprasīt piekļuvi visiem saviem personas datiem, tai skaitā saņemt savu personas datu kopijas sev izvēlētā formātā par saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām (regulas 15.pants).
Tavi prasījumi pret uzņēmēju
Likums nosaka, ka patērētājs, pret kuru īstenota vai kuru skar negodīga komercprakse, samērīgi ar tās smaguma pakāpi un būtību var prasīt:
- preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu;
- līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu;
- nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu.
Tu vari vienoties ar likumpārkāpēju arī par citu risinājumu.
Uzmanību!
Gadījumā, ja uzņēmējs nevēlas izpildīt Tavas prasības, Tu vari vērsties pēc palīdzības arī pie mums - Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā.