LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Ciktāl patērētājs ir tiesīgs lietot preci atteikuma tiesību periodā? PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Piektdiena, 23 jūlijs 2021 14:05
Attēls ar cilvēku, kas nodod sūtījumu
Avots:RoseBox رز باکس no Unsplash

Patērētāji arvien biežāk izmanto iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā un likumsakarīgi, ka pieaug gan atteikuma tiesību izmantošanas gadījumu skaits, gan arī ar to saistītu strīdu skaits. Daļa no šiem strīdiem rodas sakarā ar preču lietošanu 14-dienu garajā atteikuma tiesību periodā - gan jautājumā par to ciktāl patērētajam ir atļauts lietot preci, gan saistībā ar atteikuma tiesību zaudēšanu. Ko par to saka likums?

Parasti patērētājs ir tiesīgs izmēģināt preci, bet ne vairāk, kā tas būtu atļauts darīt veikalā

Neskaitot dažus izņēmumus (sk. zemāk), likums nepārprotami piešķir patērētājam tiesības izmēģināt preci atteikuma tiesību periodā. Tomēr, likums arī uzliek patērētājam atbildību par preces vērtības samazināšanos, ja prece izmantota citā nolūkā, nevis tās rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai.

Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 23 jūlijs 2021 16:35
Lasīt tālāk...
 
Patērētāju asociācija sper pirmo soli preču testēšanā PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 21 jūlijs 2021 11:37
Aktīvo iedzīvotāju fonda logo

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) ar 2021.gada 1.jūliju uzsāka darbu pie sen lolota projekta, kurš veltīts preču testēšanai. Projekts "Patēriņa preču testēšanas kapacitātes izveidošana" kļuva iespējams pateicoties Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansējumam, kuru caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu administrē Aktīvo iedzīvotāju fonds.

Projekta ietvaros PIAA plāno uzsākt preču testēšanu, tādējādi izveidojot jauno organizācijas stratēģisko darbības virzienu. Paredzēts, ka PIAA tuvāko 3 - 5 gadu periodā piedāvās Latvijas patērētājiem augstas kvalitātes preču testu rezultātus, tādējādi nodrošinot pieeju būtiskai informācijai par Latvijas tirgū pieejamām precēm un palīdzot Latvijas patērētājiem izvēlēties savām vajadzībām atbilstošas un drošas preces.

Informācijas pieejamības uzlabošanai, projekta ietvaros PIAA izstrādās arī jaunu organizācijas mājaslapu ar uzlabotu funkcionalitāti un mūsdienu izskatu.

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar patērētāju organizāciju apvienību Euroconsumers, Čehijas patērētāju organizāciju dTest un Slovēnijas patērētāju organizāciju Zveza Potrošnikov Slovenije jeb ZPS.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 26 jūlijs 2021 13:49
 
Eiropas Komisija piedāvā būtiski uzlabot patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 30 jūnijs 2021 13:43
Eiropas Komisijas ēkas attēls
Avots:Fritz Straub no Pixabay.

Šodien Eiropas Komisija publicēja jaunu likumdošanas priekšlikumu patērētāju aizsardzības kreditēšanas līgumos uzlabošanai.

EK norāda, ka pēdējā desmitgadē digitalizācija ievērojami mainīja patērētāju lēmumu pieņemšanas procesu un ieradumus, proti, mūsdienās patērētāji vēlas ērtāku un ātrāku kredīta saņemšanu un bieži dara to tiešsaistē. Tas arī ietekmē kreditēšanas nozari, kura kļūst arvien digitalizētāka. Jauni tirgus dalībnieki, tādi, kā vienādranga (peer-to-peer) aizdošanas platformas, piedāvā kredītus dažādās formās. Parādījās arī jauni produkti, piemēram, īstermiņa kredīti ar augstām izmaksām. Digitalizācija arī piedāvā jaunus veidus informācijas sniegšanai digitālajā vidē un patērētāju kredītspējas novērtēšanai, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas un netradicionālus datus.

Ar jauna priekšlikuma palīdzību EK cer tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

Priekšlikums paredz:

  • iekļaut regulējumā riskantos aizdevumus, kuri šobrīd ES līmenī netiek regulēti, tai skaita kredītus, kuru summa ar mazāka par 200 EUR vai kreditēšanu "Pērc tagad, maksā vēlāk" (Buy Now Pay Later) shēmu ietvaros;
  • pielāgot informācijas prasības, nodrošinot to atbilstību digitālām ierīcēm;
  • padarīt informāciju par kredītu skaidrāku un izvairīties no patērētāju pārslogošanas ar informāciju;
  • izskaust komercpraksi, kuras ietvaros tiek ekspluatētas patērētāju uzvedības īpatnības, piemēram, produktu sasaistīšana, iepriekš ieliktie ķeksīši vai nepasūtītu kredītu pārdošana (piemēram, nepasūtītu kredītkaršu nosūtīšanu patērētājiem vai kreditora vienpusēju patērētāja overdraftu/kredītkaršu limita palielināšanu, iepriekš nesaņemot patērētāja lūgumu vai skaidru piekrišanu);
  • uzlabot noteikumus par patērētāju kredītspējas novērtēšanu, lai nodrošinātu piemērotu un samērīgu datu izmantošanu, kā arī novērstu patērētāju pārlieku apgrūtināšanu ar parādiem;
  • ieviest kredīta izmaksu ierobežojumus t.i. ierobežojumus vienai vai vairākām no šādām likmēm: aizdevuma procentu likme, gada procentu likme (GPL) un kopējām kredīta izmaksām;
  • atbalstīt patērētājus, kuriem ir finansiālās grūtības ar iecietības pasākumiem (kredīta refinansēšana, kredīta termiņa pagarināšana, maksājumu atlikšana u.c.) un/vai parādu padomdošanas pakalpojumus;
  • ieviest prasību komersantiem dot priekšroku patērētāja vajadzībām un rīkoties ētiski, vienlaicīgi nodrošinot, ka to personālam ir pietiekamas zināšanas un kompetence kreditēšanas jomā.

Jauns direktīvas priekšlikuma atrodams šeit, faktu lapa ir šeit.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 01 jūlijs 2021 09:43
 
Karsts jūnijs arī TikTok: Eiropas Komisija dod mēnesi, bet Nīderlandes patērētāju organizācija prasa 1,5 miljardu euro PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Pirmdiena, 28 jūnijs 2021 17:46
Bērns ar viedtālruni rokā, viņa brillēs TikTok zīmes atspulgs
Avots: BEUC

Eiropas Komisija un Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu tīkls, reaģējot uz šī gada sākumā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) iesniegto sūdzību, uzsāka formālu dialogu ar TikTok par tās komercprakses pārskatīšanu un deva TikTok vienu mēnesi atbildes sniegšanai un sadarbības uzsākšanai. Par lietas virzību no Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu puses ir līdzatbildīgas Zviedrijas un Īrijas patērētāju aizsardzības iestādes.

Jau iepriekš ziņots, ka BEUC iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai un Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu tīklam par TikTok (bērnu un jauniešu vidū populāru video ierakstu koplietošanas platformu), pēc tam, kad, pamatojoties uz veikto izpēti, BEUC nonāca pie secinājuma, ka TikTok pārkāpj vairākus patērētāju tiesību aktus un nepasargā bērnus no slēptas reklāmas un viņiem nepiemērota satura.

Savukārt, Nīderlandes patērētāju organizācija Consumentenbond paziņoja par vēršanos tiesā ar kolektīvo prasību pret TikTok saistībā ar bērnu tiesību uz privātumu aizskaršanu. Consumentenbond sadarbībā ar Take Back Your Privacy Foundation pieprasa TikTok dzēst nelikumīgi savāktos personas datus, turpmāk ievērot tiesību aktu prasības, kā arī izmaksāt kompensāciju par nelikumīgu bērnu personas datu apstrādi kopā ap 1,5 miljardu euro.

Kolektīvās prasības iniciatori informē, ka TikTok cieši seko bērnu aktivitātēm un nelikumīgi vāc bērnu personas datus aplikācijas lietošanas laikā. Šie personas dati ietver lietotāja profila informāciju, video, foto, atrašanas vietu un visu, ko bērni dara ar aplikācijas palīdzību, tajā skaitā informāciju par to, ko bērni skatās, cik ilgi, kas viņiem patīk u.t.t. Turklāt, Consumentenbond vērš uzmanību, ka TikTok arī nodod bērnu personas datus ārpus ES, nenodrošinot atbilstošus aizsardzības pasākumus.

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 29 jūnijs 2021 10:47
 
Sabiedriskās organizācijas un eksperti aicina rīkoties pret novērošanā balstītu reklāmu PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 23 jūnijs 2021 05:58
Cilvēka ar datoru, kuram seko acu āboli attēls
Avots: Norwegian Consumer Council.

Vairāk nekā 50 Eiropas un ASV organizācijas, kā arī virkne ekspertu, ieskaitot Norvēģijas Patērētāju Padomi (Norwegian Consumer Council jeb NCC), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC) un Amerikas Patērētāju Federāciju (Consumer Federation of America), pamatojoties uz NCC publicēto ziņojumu aicina valstu institūcijas abos Atlantijas okeāna krastos apsvērt lietotāju novērošanā balstītās reklāmas (angl. surveillance-based advertising) aizliegšanu sakarā ar to, ka šī prakse apdraud pilsoņu pamattiesības.

Katru dienu patērētāji tiek pakļauti plašai komerciālai novērošanai tiešsaistē. Tas noved pie manipulēšanas, krāpšanas, diskriminācijas un privātuma pārkāpumiem. Informācija par to, kas mums patīk, mūsu pirkumiem, garīgo un fizisko veselību, seksuālo orientāciju, atrašanās vietu un politiskiem uzskatiem tiek vākta,  apkopota  un izmantota mērķa reklāmas (targeted advertising) aizsegā.

Jaunajā NCC ziņojumā uzskatāmi parādīta šīs komerciālās novērošanas kaitīga ietekme uz patērētājiem un sabiedrību kopumā:

  1. Manipulēšana.

    Uzņēmumi ar vispusīgām un detalizētām zināšanām par mums var pielāgot savu komunikāciju, ne tikai mēģinot efektīvāk pārdot preces un pakalpojumus, bet arī lai ietekmētu sabiedrības viedokli, tajā skaitā, vēlēšanu rezultātus.

  2. Drošības riski.

    Kad tūkstošiem uzņēmumu vāc un apstrādā milzīgus personas datu apjomus, ievērojami pieaug identitātes zādzības, krāpšanas un šantāžas riski. Arī NATO šādu datu vākšanu atzina par drošības risku.

  3. Maldināšana.

    Kontroles par reklāmas izvietošanas vietu un kontekstu trūkums var veicināt patērētāju maldināšanu, kā arī nepatiesa vai kaitīga satura izplatīšanu. Tas arī rada ievērojamus izaicinājumus izdevējiem un reklāmdevējiem saistībā ar ienākumu gūšanu, riskiem reputācijai un piegādes ķēžu nepārredzamību.

  4. Privātuma pārkāpšana.

    Praktiski nekontrolēti personas datu vākšanu un izmantošanu veic gan lieli uzņēmumi, gan uzņēmumi, kuri vairumam patērētāju nemaz nav zināmi. Patērētājiem faktiski nav nekādu iespēju uzzināt kādi dati tiek vākti, kam šī informācija tiek nodota un kā tā var tikt izmantota.

  5. Diskriminācija.

    Novērošanā balstītu sistēmu nepārredzamība un automatizēta lēmumu pieņemšana palielina diskriminācijas risku, piemēram, izslēdzot patērētājus no potenciāla preču un pakalpojumu saņēmēju loka, pamatojoties uz ienākumu līmeni, dzimumu, tautību, atrašanas vietu, seksuālo orientāciju vai liekot patērētājiem maksāt par precēm un pakalpojumiem vairāk.

  6. Konkurences kropļošana.

    Novērošanā balstīta reklāma rada priekšrocības uzņēmumiem, kuri vāc un apstrādā informāciju no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un platformām. Tas samazina mazākiem uzņēmumiem iespējas konkurēt un negatīvi ietekmē uzņēmumus, kuri ievēro cilvēka pamattiesības.

Kā norāda ziņojuma autora NCC pārstāvis Finn Myrstad:

“Ir ļoti grūti attaisnot šīs sistēmas negatīvas sekas. Aizliegums sniegs ieguldījumu tirgus atveseļošanai un palīdzēs aizsargāt gan patērētājus, gan sabiedrību.”

Šobrīd gan politikas veidotāji, gan sabiedriskās organizācijas abos Atlantijas okeāna krastos arvien uzstājīgāk iebilst pret šādu praksi. Piemēram, Eiropas Parlaments un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs jau izteica aicinājumu izskaust un aizliegt novērošanā balstītu reklāmu. ASV patērētāju organizāciju un pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijas aicināja ieviest līdzīgu aizliegumu. 

Topošais Digitālo pakalpojumu akts var nodrošināt tam tiesisku pamatu Eiropā. Arī ASV likumdevējiem vajadzētu pieņemt visaptverošu privātuma aizsardzības regulējumu, kurš pasargātu patērētājus.

Ziņojumā NCC norāda uz alternatīviem digitālās reklāmas modeļiem, kuriem nav nepieciešama patērētāju izsekošana un, kura nodrošina reklāmas devējiem un izdevējiem vairāk kontroles par to, kur un kāda reklāma tiek parādīta. Piemēram, reklāma, kuru rāda atkarībā no izvietošanas konteksta vai patērētāju brīvprātīgi sniegtas informācijas par to, kādu reklāmu viņi vēlas redzēt.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 23 jūnijs 2021 08:01
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

2 lapa no 50
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack