Vai likums atļauj neatmaksāt naudu par Covid-19 dēļ atceltu ceļojumu?

Tuvojas gads kopš 2020.gada 10.jūnijā stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš, cita starpā, noregulēja vairākus jautājumus saistībā ar vaučeru izsniegšanu par nenotikušiem ceļojumiem. Tomēr patērētāju sūdzības par atteikumiem atmaksāt par ceļojumiem samaksāto naudu rāda, ka neskaidrības par likuma saturu ir gan pašiem patērētājiem, gan atsevišķiem tūrisma operatoriem. Piemēram, ir komersanti, kuri apgalvo ka šis likums piešķir viņiem tiesības veikt naudas atmaksu ceļotājiem tikai pēc 2021.gada 9.jūnija. Savukārt citi uzskata, ka drīkst neatmaksāt naudu ceļotājiem, kuri nepiekrīt vaučera saņemšanai vai citam tūrisma operatora piedāvājumam.

Vai šādām nostājām ir likumisks pamats?

Tūroperatoram ir pienākums atmaksāt naudu pat ja ceļojums nenotika ārkārtas apstākļu dēļ

Lai labāk saprastu likuma kontekstu, jāatgādina, ka komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas vispārējie principi ir noteikti 2018.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.380, kuri piešķir tūrisma operatoram tiesības vienpusēji izbeigt līgumu ar ceļotāju, ja viņš nespēj izpildīt līgumu nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ. Tomēr, šajā gadījumā MK noteikumi nepārprotami uzliek tūrisma operatoram par pienākumu pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, turklāt tas ir jādara bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc līguma izbeigšanas.

Sakarā ar to, ka MK noteikumu pamatā ir Eiropas Savienības direktīva, tad Covid-19 pārvaldības likums neparedz nekādas izmaiņas tūrisma operatora pienākumos. Tā vietā likums piešķir tūrisma operatoram papildu tiesības.

Kādas tiesības Covid-19 pārvaldības likums piešķir tūrisma operatoram?

Tūrisma operatoriem, kuriem ir licence un spēkā esošs nodrošinājums Covid-19 pārvaldības likuma 46.pants piešķir šādas tiesības:

• piedāvāt ceļotājiem noteikta satura vaučerus, kuru izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus laikā no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī, t.i. līdz 2021.gada 9.jūnijam;
• piedāvāt ceļotājam citus risinājumus, tai skaitā naudas atmaksu, kura jāveic termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī t.i. līdz 2021.gada 9.jūnijam.

Tomēr, jāatceras, ka šīs tiesības tūrisma operatoram ir tikai tad, kad kāda no pusēm ir vienpusēji izbeigusi noslēgto līgumu Covid-19 infekcijas izplatības, nevis citu iemeslu dēļ.

Tāpat, ir jāņem vērā, ka visi Covid-19 pārvaldības likumā paredzētie risinājumi ceļotājam ir brīvprātīgi un tūrisma operators nav tiesīgs ceļotājam uzspiest nevienu no tiem.

Vienošanās ar ceļotāju dod tūrisma operatoram iespēju atlikt savu saistību izpildi pret ceļotāju uz vēlāku laiku. Tomēr kādas sekas iestājas gadījumā, ja puses tā arī nav vienojušās par vaučeru, naudas atmaksas termiņiem vai citiem risinājumiem?

Ja vienošanās par Covid-19 pārvaldības likumā paredzētiem risinājumiem nav panākta ...

Ja vienošanās par Covid-19 pārvaldības likumā paredzētiem risinājumiem nav panākta, tad iestājas MK noteikumos paredzētās sekas t.i. tūrisma operatoram ir bez nepamatotas kavēšanas jāveic naudas atmaksa ceļotājam pilnā apmērā.

Tādējādi, secinām, ka Covid-19 pārvaldības likums:

• neatbrīvo tūrisma operatoru no atbildības par naudas līdzekļu atmaksu par nenotikušo ceļojumu;
• nepiešķir tūrisma operatoram tiesības vienpusēji pieņemt lēmumu veikt atmaksu tikai pēc 2021.gada 9.jūnija. Tas var notikt tikai vienojoties ar ceļotāju.

Noslēgumā aicinām gan tūrisma operatorus, gan ceļotājus izrādīt savstarpēju izpratni un godaprātu, tiekties panākt savstarpēji pieņemamus risinājumus, ņemot vērā to, ka izveidojusies situācija rada izaicinājumus visām iesaistītām pusēm.