Raksturojot izveidojušos situāciju Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) atzīmē vairākus aspektus.
Laikposmā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes ir samazinājušies par 38 %. Šis samazinājums turpmākajos gados tikai padziļināsies. Krievijas gāzes īpatsvars Eiropas Savienībā ļoti īsā laikā ir ievērojami samazinājies. No Krievijas ES šobrīd saņem tikai 8 % no importētās gāzes. Galvenā piegādātāja Eiropas Savienībai patlaban ir Norvēģija. Turklāt ir ievērojami palielinājies sašķidrinātās dabasgāzes imports. Pērn tika atvērti trīs jauni termināļi Eiropas Savienībā un līdz šā gada beigām tiks atvērti vēl pieci.
Tiek plānots pilnībā atteikties no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanas – neatjaunot līgumus un neslēgt jaunus. Papildus Eiropas Savienībā pieaug atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars.
Atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ES energoresursu struktūrā (it īpaši vēja un saules enerģija) ir ievērojami palielinājies – aptuveni par 40%. Atjaunīgos energoresursus daudzas valstis uzskata par risinājumu ne vien klimata problēmām, bet arī energoapgādes drošības jautājumam. Ir pieaudzis arī siltumsūkņu pārdošanas apjoms par 40%, un tas ir veicinājis gāzes patēriņa samazināšanos.
Tomēr, SEA ieskatā, ES politikas veidotāji nedrīkst kļūt pašapmierināti, un ir jāgatavojas nākamajam gadam, jo:
Lai sasniegtu ES varētu sasniegt savus atjaunīgo energoresursu mērķus SEA rekomendē:
Aģentūra atzīmē, ka pasaule ieiet jaunā industriālajā laikmetā, kura centrā būs tīru tehnoloģiju izmantošana rūpniecībā. Šajā tirgū pašlaik dominē Ķīna (sevišķi attiecībā uz akumulatoriem, kas nepieciešami elektrifikācijai un enerģijas uzkrāšanai). Turklāt ASV tirgus izaugsmi paātrina Inflācijas samazināšanas akts. ES rūpniecībai ir jānoskaidro, kāda varētu būt tās loma tīras enerģijas piegādes ķēdē, jāsaprot, kur tai var būt konkurences priekšrocības, un jāanalizē, kāda veida ES enerģētikas politiku īstenot, lai varētu ražot konkurētspējīgus produktus.