Stājās spēkā direktīva par kolektīvajā prasībām

Šī gada 25.jūnijā stājās spēkā Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai. Šī direktīva ir nozīmīga, jo uzliek visām ES dalībvalstīm par pienākumu ieviest vismaz vienu tiesisku mehānismu ar kura palīdzību viens prasītājs var vērsties kompetentā iestādē, lai panāktu tiesisku aizsardzību (piemēram, nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai līguma izbeigšanu) daudzu patērētāju labā. Bieži vien šādu mehānismu sauc par kolektīvo prasību.

Kolektīvās prasības mehānisma pastāvēšana var būtiski uzlabot patērētāju pieeju tiesai, jo tā ievērojami atvieglo patērētājiem tiesvedības kārtošanu, proti:

• patērētājiem pašiem nav jāvēršas tiesā un nav jāpiedalās tiesvedībā;
• patērētājiem šāds mehānisms ir bezmaksas, vai ievērojami lētāks, salīdzinot ar vēršanos tiesā individuāli;
• patērētāja riski saistībā ar tiesvedības zaudēšanu neeksistē vai ir minimāli (piemēram, patērētājs zaudē dalības maksu dažu desmitu eiro vērtībā).

Direktīva tika pieņemta, jo daudzas ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, savulaik neieviesa 2013.gadā pieņemto Eiropas komisijas rekomendāciju, kurā tika norādīts, ka visās dalībvalstīs būtu jābūt šādam patērētāju kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismam.

Šobrīd Latvijā kolektīvo interešu aizsardzību realizē valsts institūcijas, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Lai arī valsts iestāžu pilnvaras ir ievērojamas - tās var apturēt negodīgu komercpraksi vai uzlikt pārkāpējam naudas sodu - tomēr administratīvā procesa ietvaros nav iespējams atrisināt visus būtiskus jautājumus.

Proti, ar PTAC lēmumu nevar atrisināt jautājumu par līgumu, kuri tika noslēgti ar patērētājiem, spēkā esamību vai uzlikt par pienākumu atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus. Šajos gadījumos patērētājiem nākas vērsties tiesā individuāli un mēroties spēkos ar bieži vien lieliem uzņēmumiem, kas parasti ir pārmērīgi apgrūtinoši pašiem patērētājiem, kā arī rada tiesu sistēmas pārslogotības risku.

Diemžēl, neskatoties uz direktīvas stāšanos spēkā, daudzas ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, kavējas ar direktīvas ieviešanu. Šobrīd Saeima atbalstīja attiecīgus likumprojektus otrajā lasījumā. Sagaidāms, ka direktīvas pārņemšana Latvijā noslēgsies 2023.gada septembrī.