Pētījums: Lielākā daļa patērētāju saskaras ar problēmām digitālajā vidē

Eiropas Patērētāju organizācijas pasūtīts pētījums norāda uz to, ka lielākā daļa aptaujāto nav apmierināta ar to kā darbojas digitālā vide. Pētījums, kurā ietvaros 2023.gada februārī un martā tika aptaujāti 4,929 dalībnieki no Francijas, Vācijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Spānijas un Zviedrijas parādīja, ka patērētāji saredz virkni problēmu mūsdienu digitālajā vidē, sākot ar izsekošanā balstītus biznesa modeļus un beidzot ar bērnu aizsardzības līmeni tiešsaistē.

Patērētāji uzskata, ka izsekošana un komerciālā novērošana nav godīga

Tikai 19% patērētāju uzskata, ka ir godīgi mērķtiecīgi rādīt cilvēkiem reklāmas un saturu, kas balstās uz informāciju par viņu dzīvi un vājībām. Savukārt, 31% vēl nav izveidojuši par to savu viedokli, bet 50% aptaujāto norādīja, ka tas ir negodīgi. Tāpat vairākums patērētāju (60%) uzskata personas datu analīzi un peļņas gūšanu ar to par negodīgu un tikai 16% uzskata šo praksi par godīgu.

Lielākā daļa patērētāju (76%) arī vēlas iespēju noteikt cik daudz informācijas viedierīces uzkrāj par viņiem. Tikai 7% šādu iespēju nevēlas. Tikpat daudz patērētāju (77%) dod priekšroku iespējai izslēgt interneta savienojumu ierīcē, ja tas nav nepieciešams tās darbībai.

Patērētāji saskata problēmas, iepērkoties tiešsaistē

Patērētāji ziņo, ka vismaz dažkārt izjūt spiedienu iegādāties preces vai pakalpojumus tiešsaistē (61%), savukārt, 40 % iegādājās preces vai pakalpojumus, kurus viņi netaisījās pirkt. Lielākā daļa aptaujāto (54 %) norādīja, ka pirkuma veikšanai bija spiesti izveidot tiešsaistes kontu, lai gan to nav vēlējušies. Ievērojama daļa saskārās arī ar grūtībām, mēģinot atcelt savu tiešsaistes abonementu (27 %).

Patērētāji ziņo, ka bērni nav pietiekami pasargāti

Trīs ceturtdaļas patērētāju (75%) piekrīt, ka bērniem nepieciešama lielāka aizsardzība pret tiešsaistes izsekošanu un no digitālo pakalpojumu ietekmes.

Patērētāji novēro, ka ietekmētāji mēdz radīt problēmas

Teju puse no patērētājiem (44%), kuri saskārās as ietekmētājiem (influenseriem) sociālajos medijos novēroja, ka viņi reklamē iespējami krāpnieciskas shēmas vai potenciāli bīstamus produktus, piemēram, preces, kuras rada risku veselībai vai kriptoaktīvus, kuri ir bēdīgi slaveni, kā augsta riska investīcijas.

Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit.