Patērētāju organizācijas brīdina par ģeneratīvā mākslīgā intelekta riskiem

Pēdējo mēnešu laikā ir piedzīvots pakalpojumu, ko virza ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI), uzplaukums. Patērētāju organizācijas ES un ASV aicina tā izstrādē un ieviešanā ievērot patērētāju likumiskas tiesības.

Šodien Norvēģijas Patērētāju Padome (Norwegian Consumer Council jeb NCC) publicēja ziņojumu “Ghost in the machine – Addressing the consumer harms of generative AI” (angl.), kurā patērētāju organizācija vērš uzmanību vairākiem ar ģeneratīvo MI saistītiem izaicinājumiem, kā arī raksturo tiesisko regulējumu un iespējamos risinājumus.

Līdz ar ziņojuma publicēšanu NCC, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) un citas patērētāju organizācijas no ES un ASV, kopā 16 organizācijas, pieprasa politikas veidotājiem un uzraudzības iestādēm rīkoties jau tagad.

Ģeneratīvais MI ir tehnoloģiskie risinājumi, kurus “apmāca” izmantojot lielu datu apjomu, lai tie spētu izveidot šablonus un struktūras nolūkā veidot jaunu saturu (piemēram, tekstu, attēlus, audio vai video), tādējādi atdarinot cilvēka radīto saturu. Ģeneratīvajam MI nav raksturīga pašapzināšanās un tas nevar mācīties pilnīgi patstāvīgi.

ChatGPT, Midjourney, Stable Diffusion un DALL-E ir daži no labāk pazīstamiem ģeneratīvā MI pakalpojumiem. Tādas kompānijas, kā Microsoft, Google un Snapchat jau ieviesa šo tehnoloģiju savos pakalpojumos, ieskaitot interneta meklētājus, teksta rediģēšanu un tērzēšanu.

Ģeneratīvais MI, neapšaubāmi, sniedz daudz ieguvumu, to skaitā paaugstinātu produktivitāti un efektivitāti, izmaksu ietaupījumu u.c. Tomēr tas arī rada būtiskus izaicinājumus patērētājiem saistībā ar tiesībām uz privātumu, aizsardzību pret manipulācijām, krāpšanu, dezinformāciju un citiem jautājumiem. Šie pakalpojumi ir arī ļoti resursietilpīgi, kas nopietni ietekmē klimatu un vidi.

Iespējami labākā starptautiskā tiesiskā regulējuma izstrādāšana aizņems vairākus gadus un šī uzdevuma izpilde ir ļoti būtiska. Neskatoties uz to, ka pirmie soļi jau tiek sperti, piemēram, šī gada 14.jūnijā Eiropas Parlaments panāca vienošanos par priekšlikumu, kurš regulēs mākslīgo intelektu – Mākslīga intelekta aktu. Šī regula tagad tiek apspriesta sarunās ar Eiropas Komisiju un ES Padomi. Tomēr, tā tiks piemērota tikai pēc vairākiem gadiem, iekams ģeneratīvā MI tehnoloģijas tiek plaši izmantotas jau šobrīd. Tādēļ, ir ļoti svarīgi, lai šajā pārējas posmā dalībvalstu iestādes aizpildītu šo robu likumdošanā, nodrošinot stingru jau spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu.

“Mums jānodrošina, lai ģeneratīvā MI izstrādāšana un izmantošana ir droša, uzticama un taisnīga. Diemžēl, vēsture rada, ka mēs nevaram paļauties uz to, ka lielie tehnoloģiju giganti atrisinās to paši,” norāda Finn Myrstad, NCC Digitālās politikas direktors.

“Ir svarīgi, lai ES padara Mākslīgā intelekta aktu tik “ūdensnecaurlaidīgu” cik vien iespējams attiecībā uz patērētāju aizsardzību pret kaitīgo šo tehnoloģiju izmantošanu. Mēs aicinām ES institūcijas pretoties spēcīgam lielo tehnoloģiju gigantu lobijam, kura nolūks ir vājināt tiesiskās aizsardzības pasākumus topošajā tiesību aktā” atzīmē Ursula Pachl, BEUC ģenerāldirektora vietniece.

“Latvijas politikas veidotāji ir īpaši kūtri ilgtermiņa problēmu risināšanā. Šajā gadījumā kavēšanas cena ir ļoti augsta. Aicinām iepazīties ar NCC ziņojumu un prasīt no Latvijas valsts un ES aktīvu iesaisti sabiedrības interešu ievērošanā šajā pakalpojumu sektorā,” norāda Andrejs Vanags, PIAA valdes loceklis.

Lai sabiedrības interešu ievērošana kļūtu par realitāti atbildīgajām valsts iestādēm jābūt pietiekamiem resursiem un kompetencei, lai tās spētu sekot tehnoloģiju attīstībai un nodrošināt patērētāju tiesību ievērošanu no to uzņēmumu puses, kuri izmanto ģeneratīvo MI neievērojot tiesību aktu prasības.

Tādēļ, NCC ziņojumā tiek pausts aicinājums:

• Stiprināt patērētāju aizsardzības mehānismus, nodrošinot tehnoloģiju ir drošumu, uzticamību un godīgumu, lai patērētāji netiktu izmantoti kā laboratorijas dzīvnieki jaunu tehnoloģiju izmēģināšanai.
• Sagatavot visaptverošu MI stratēģiju, kura ņem vērā jaunākos tehnoloģiju sasniegumus un piedāvā stingras ģeneratīvā MI izmantošanas vadlīnijas publiskajā sektorā.
• Izstrādāt atbilstošus un attīstībai nākotnē piemērotus noteikumus gadījumos, kad spēkā esošie tiesību akti izrādās nepilnīgi.

Pilns ziņojuma teksts ir pieejams šeit: https://storage02.forbrukerradet.no/media/2023/06/generative-ai-rapport-2023.pdf (angļu valodā).

NCC mājaslapā būs pieejama arī ziņojuma prezentācijas pasākums šeit, plkst.16.00: https://www.forbrukerradet.no/side/webinar-and-launch-of-a-new-report-on-generative-artificial-intelligence.

Kampaņas dalībnieki:

1. Adiconsum (Consumers and Environment Protection Association), Itālija
2. Consumentenbond, Nīderlande
3. Consumers' Organisation of Macedonia (OPM), Ziemeļmaķedonija
4. dTest (Czech Association of Consumers TEST), Čehija
5. EKPIZO (Consumers’ Association “The Quality of Life”), Grieķija
6. Federación de Consumidores y Usuarios CECU, Spānija
7. Forbrukerrådet (The Norwegian Consumer Council), Norvēģija
8. Ghaqda tal-Konsumaturi (Consumers' Association Malta), Malta
9. Latvijas Patērētāju Interešu Aizstāvības Asociācija - LPIAA, Latvia
10. Neytendasamtökin - NS (The Consumers´ Association of Iceland), Īslande
11. Sveriges Konsumenter (The Swedish Consumers' Association), Zviedrija
12. Tænk, Dānija
13. Zveza Potrošnikov Slovenije - ZPS (the Slovene Consumers’ Association), Slovēnija
14. Irish Council for Civil Liberties (ICCL), Īrija
15. TACD – Trans Atlantic Consumer Dialogue