Kā ES patērētāji jutās 2022.gadā?

Šī gada sākumā iznāca kārtējais Eiropas Komisijas ziņojums par patērētāju stāvokli (Consumer Conditions Scoreboard 2023), kurā ierasti tiek pētīti dažādi aspekti saistībā ar patērētājiem, piemēram, patērētāju paradumi, zināšanas par savām tiesībām, patērētāju vēlme tās izmantot u.c.

Ziņojuma 2023.gada izlaidumā īpaša uzmanība pievērsta Covid-19 un Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā izraisītajām sekām - dzīves dārdzības pieaugumam, nepieciešamībai turpināt "zāļo" pārēju, distances tirdzniecības izaicinājumiem.

Kā tad patērētāji jutās 2022.gadā?

Dzīves dārdzības pieaugums

EK ziņo, ka patērētāju finansiālais stāvokli un pārliecību būtiski ietekmēja dzīves dārdzības pieaugums 2022.gadā, kā rezultātā 37% no Eiropas patērētājiem bija spiesti tērēt arī savus uzkrājumus. Uz 2022.gada beigām pieauga arī īstermiņa kredītu izmantošana.

Saistībā ar enerģijas rēķinu pieaugumu, 71% patērētāju mainīja savus paradumus enerģijas taupīšanas nolūkā, bet 28% pielāgoja transporta izmantošanu.

Energokrīzes ietekme uz patērētāju uzskatiem par "zaļo" pārēju

Neskatoties uz augsto informētības līmeni par nepieciešamību rīkoties, lai sekmētu "zaļo" pārējo un cīņu pret klimata pārmaiņām, 43% patērētāju teica, ka vides aizsardzības apsvērumi tomēr neietekmēja viņu lēmumus iegādāties preces. No otras puses, aptuveni 20 % patērētāju norādīja, ka viņi ņēma vērā vides apsvērumus, veicot visus vai lielāko daļu pirkumu 2022.gadā.

Diemžēl, šīs proporcijas nav būtiski mainījušās kopš 2018.gada. Tas varētu būt saistīts gan ar dzīves dārdzības pieaugumu, gan šaubām par apgalvojumu par vidi patiesumu.

Distances tirdzniecība

Pārliecinošs vairākums patērētāju 2022.gadā iegādājās preces tiešsaistē (71%), kas ir līdzīga proporcija pirms laika perioda pirms Covid-19 pandēmijas. Pārsvarā pirkumi tiek veikti no tirgotājiem, kuri atrodas patērētāja dzīvesvietas valstī.

To patērētāju daļa, kurus uztrauc mērķorientēta tiešsaistes reklāma ir ļoti augsts - tie ir 94%. Salīdzinot ar 2018.gadu šis skaitlis palika nemainīgs. Šai sakarā vislielākās bažas patērētājiem raisa personas datu nodošana trešajām personām (70%), personas datu vākšana tiešsaistē un ar to saistīta profilēšana bez nepārprotamas informēšanas vai piekrišanas (66%) un sīkdatņu izmantošana (57%).

Savukārt, visbiežāk sastopamā negodīgā komercprakse ir tirgošana, izmantojot neatlaidīgus pārdošanas zvanus vai ziņojumus. Ar to saskārās 44% no ES patērētājiem.