Kas jāzina par patērētāju kolektīvajām prasībām?

Skaidrojumi 30. Marts, 2023
Cilvēku pūļa attēls

Kas ir patērētāju kolektīvā prasība?

Kolektīvā prasība ir prasība tiesā, kuru kvalificētā institūcija ceļ kā prasītājs cietušo patērētāju labā ar mērķi panākt viņiem kaitējuma atlīdzinājumu, piemēram, zaudējumu atlīdzību, preces remontu vai apmaiņu, preces vai pakalpojuma cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu, samaksāto summu atmaksu u.c.

Kolektīvo prasību ceļ izraudzīta kvalificētā institūcija - patērētāju tiesību aizsardzības biedrība. Tas nozīmē, ka pašiem patērētājiem nav jāvēršas tiesā, nav jāpiedalās tiesas sēdē, nav jāalgo advokāts u.tml. Patērētājiem, kuri nolēma pievienoties kolektīvajai prasībai jāsniedz kvalificētajai institūcijai to rīcībā esošā informācija un pierādījumi. Pateicoties šādam risinājumam patērētāji, pievienojoties kolektīvajai prasībai, ne ar ko neriskē neveiksmes gadījumā, bet panākuma gadījuma saņem viņiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu.

Kādēļ patērētāju kolektīvās prasības tika ieviestas?

Patērētāju kolektīvās prasības tika ieviestas, jo praksē daudzos gadījumos patērētāji vai nu nezina, kā pareizi vērsties tiesā vai nu nav pārliecināti par spēju panākt rezultātu, vai arī uzskata, ka tiesvedībai nepieciešamie resursi nav potenciālā ieguvuma vērti.

Piemēram, ja individuālajam patērētājam nodarītie zaudējumi nepārsniedz dažus eiro, tad viņš diezin vai vērsīsies tiesā, lai tos atgūtu. Tomēr, ja šādu patērētāju skaits mērams desmitos tūkstošu, tad kopējais kaitējums patērētājiem var sasniegt iespaidīgas summas.

Tas noved tā, ka tirgotājs, kurš pārkāpa patērētāju tiesības ir spējīgs paturēt nelikumīgi iegūto peļņu. Tas nodara būtisku kaitējumu patērētājiem kopumā un kropļo konkurenci tirgū.

Kolektīvās prasības ir viens no instrumentiem, kurš palīdz šo netaisnību labot.

Kā patērētāji var piedalīties kolektīvajā prasībā?

Šobrīd Latvijas patērētāji nevar piedalīties kolektīvajā prasībā, jo attiecīgie tiesību akti Latvijā tika pieņemti tikai 2023.gada 14.septembrī, tādēļ vēl netika izraudzītas kvalificētas institūcijas kolektīvo prasību celšanai.

Tādējādi, tiklīdz Latvijā tiks izraudzītas kvalificētas institūcijas, kuras ir spējīgas celt kolektīvās prasības, tad dalība tajās Latvijas patērētājiem kļūs iespējama.

Praktiski tas nozīmē, ka brīdī, kad Latvijas masu medijos parādīsies informācija par iespēju pievienoties kādai kolektīvajai prasībai, katram patērētājam būs iespēja uzzināt vai tā attiecināma uz viņu un saņemt informāciju par to, kā attiecīgajai prasībai pievienoties.

Kā kolektīvās prasības darbosies Latvijā?

Kolektīvā prasības process notiks divos posmos:

  1. ārpustiesas posms;
  2. tiesvedības posms.

Katrā no šiem posmiem patērētājiem, kuri cieta no likumpārkāpuma, būs iespēja pievienoties kolektīvajai prasībai.

Ārpustiesas posmā kvalificētā institūcija, kura nolēma uzsākt kolektīvās prasības procesu:

  1. publicē par to informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai prasībā, kā arī nosūta šo paziņojumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurš pārpublicē to savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos. Ar šī paziņojuma publicēšanu sākas oficiālā patērētāju pieteikšanas dalībai kolektīvajā prasībā.
  2. pieņem un izvērtē patērētāju pieteikumus par dalību kolektīvajā prasībā. Par izvērtēšanas rezultātu kvalificētā institūcija informē patērētājus. Patērētāji, kuri devuši piekrišanu tikt pārstāvētiem patērētāju kolektīvajā prasībā, nevar tikt pārstāvēti citā patērētāju kolektīvajā prasībā ar to pašu prasības pamatu un pret to pašu komersantu, kā arī nevar individuāli celt prasību ar to pašu prasības pamatu un pret to pašu komersantu.
  3. brīdina komersantu pret kuru plānota kolektīvā prasība par vēršanos tiesa, ja netiks izpildīti to patērētāju prasījumi, kuri pievienojās kolektīvajai lietai.

Ja komersants piekrīt patērētāju prasījumu izpildei, tad kvalificētajai institūcijai un komersants noslēdz par to izlīgumu. Ja komersants patērētāju prasījumu izpildei nepiekrīt, tad kvalificētā institūcija vēršas tiesā.

Tiesvedības posmā kvalificētā institūcija:

  1. iesniedz tiesā kolektīvās prasības pieteikumu;
  2. publicē informāciju, ar kuru aicina patērētājus noteiktā termiņā pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija minēto informāciju paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs to ievieto savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos;
  3. līdz noteiktā termiņa beigām pieņem un izvērtē patērētāju pieteikumus par dalību kolektīvajā prasībā. Ar šī termiņa beigām beidzas oficiālā patērētāju pieteikšanas dalībai kolektīvajā prasībā. Pieteikumi, kuri iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām, netiek iekļauti kolektīvajā prasībā;
  4. piedalās tiesvedība visās tiesu instancēs;
  5. veic piedzīto summu izmaksu patērētājiem, ja tas ir nepieciešams.

Zemāk ir fragments no Ekonomikas ministrijas sagatavotas infografikas, kurā atspoguļots minētais process.

EM infografika, kas attēlo kolektīvās prasības procesu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra: ES jāturpina samazināt atkarība no Krievijas fosilā kurināmā arī 2023.gadā Automašīnu tirgotājs SIA "AUTOPOLE" ir iekļauts "melnajā" sarakstā
Visas aktualitātes

Saistītie raksti