Tiesvedības izmantošana patērētāju strīdu risināšanā parasti nav labākā izvēle, ņemot vērā tiesvedības izmaksas, sarežģītību un ilgstošu raksturu. Tomēr patērētājiem ir vērts zināt, ka likums paredz ne tikai garas trīs instancēs izskatāmās procedūras ar sarežģītu juridisku argumentu un pierādījumu vērtēšanu, bet arī veselu virkni vienkāršu, ātru un salīdzinoši lētu procedūru, kuras ne tikai tiek izmantotas pret patērētājiem, bet, kuras arī paši patērētāji var likt lietā savu tiesību aizsardzībai. Viena no tām ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kartībā.

Kas ir saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā?

Saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā jeb vienkārši brīdinājuma kārtība - ir vienkāršota tiesas procedūra, kuru ir lietderīgi izmantot, kad starp pusēm nepastāv strīds par to, ka parāds eksistē, jo šajā gadījumā tiesā neizskata lietu pēc būtības, bet tikai nosūta atbildētājam brīdinājumu ar priekšlikumu 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus.

Ja parādnieks atzīst parādu vai nenosūta tiesai atbildi vispār, tad tiesa septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par saistības piespiedu izpildi un tiesāšanas izdevumu piedziņu. Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties un tam izpildu dokumenta spēks. Parādnieks to var apstrīdēt tikai ceļot pret kreditoru prasību triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas.

Uzmanību! Tiesas brīdinājuma ignorēšana vai 14 dienu termiņa atbildes sniegšanai neievērošana uzskatāma par rupju kļūdu, jo rezultātā jau burtiski pēc pāris mēnešiem parādnieks var saskarties ar naudas līdzekļu bankas kontā bloķēšanu, kustamas mantas apķīlāšanu, ieturējumiem no darba algas un citām nepatīkamām sekām.

Savukārt, ja parādnieks noteiktajā termiņā iesniedz tiesai iebildumus pret parādu, neatzīstot to pilnībā, tad tiesvedība lietā tiks izbeigta, bet kreditors joprojām varēs celt prasību citas procedūras ietvaros.

Gadījumā, ka parādnieks atzīst parādu tikai daļēji, tad tiesa rīkojas atkarībā no pieteicēja lēmuma:

• ja pieteicējs piekrīt izpildei atzītajā daļā, tad tiesa piedzen parādu šajā daļā;
• ja pieteicējs nepiekrīt izpildei atzītajā daļā, tad tiesa izbeidz tiesvedību un kreditors ir tiesīgs celt prasību citas procedūras ietvaros.

Tiesvedības izbeigšanas gadījumā, samaksāta valsts nodeva tiks ieskaitīta, ceļot prasību citas procedūras ietvaros.

Uzmanību! Abām pusēm ir pienākums sniegt tiesai patiesas ziņas. Par to puses tiek informētas tiesas nosūtītajos dokumentos un tām ir jāapliecina tas, iesniedzot tiesā pieteikumu vai iebildumus. Par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie Krimināllikumā paredzētas atbildības!

Brīdinājuma kārtības izmantošanas ierobežojumi

Patērētājam, kurš vēlas izmantot brīdinājuma procedūru, jāņem vērā, ka:

• tā izmantojama tikai maksājumu saistībām t.i. strīdiem par nekvalitatīvo preču remontu vai līguma noteikumu atzīšanu par netaisnīgiem šī procedūra neder;
• tā der tikai situācijām, kad strīda nav un kad maksājuma saistības ir pamatotas ar dokumentu (piemēram, ja tūrisma operators noslēdza ar patērētāju vienošanos par naudas atmaksu par nenotikušu ceļojumu, bet neievēro maksājumu grafiku vai, kad interneta veikals neveic atmaksu pēc atteikuma tiesību izmantošanas, lai arī neapstrīd, ka patērētājam atmaksa pienākas u.tml.);
• patērētājam jāpārliecinās un jāpamato, ka maksājuma saistības izpildes termiņš ir iestājies.

Tāpat likumā ir noteiktas vairākas maksājumu saistības, kurām šo procedūru piemērot nedrīkst, piemēram:

1. lietas par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;
2. ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;
3. ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;
4. ja parāda summa pārsniedz 15 000 euro.

Kā var izmantot brīdinājuma kārtību?

Brīdinājuma kārtības izmantošanai ir jāveic šādas darbības:

1. Jāaizpilda pieteikuma tiesai veidlapa, kura atrodama šeit: https://likumi.lv/wwwraksti/2009/118/792/P1_01.07.2018.DOC. Šo veidlapu var aizpildīt arī tiešsaistē šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/e-pakalpojumi/e-veidlapas (pirms tam nepieciešams autorizēties ar bankas, personas apliecības u.c. palīdzību).
2. Jāsamaksā valsts nodeva, kas ir 2% no parāda summa, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,61 EUR apmērā. Šaubu gadījumā var izmantot arī tiesāšanas izdevumu kalkulatoru šeit: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators. Konti tiesāšanas izdevumu samaksai ir atrodami šeit: https://tiesas.lv/informacija-par-tiesu-kontiem.
3. Aizpildīta veidlapa, valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus apliecinošie dokumenti, kā arī citi dokumenti, ja pieteicējs uzskatā par nepieciešamu tos pievienot, ir jānosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav — pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Konkrētas tiesas noteikšanai var izmantot tiešsaistes rīku šeit: https://tiesas.lv/tiesas/meklet

Uzmanību! Ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tad pieteikumus izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Tādējādi var teikt, ka neskatoties uz vairākiem būtiskiem ierobežojumiem, brīdinājuma kārtībai piemīt arī zināmas priekšrocības, kas padara to par noderīgu rīku arī patērētāju tiesību aizsardzībā:

• procedūras ātrums - tā noslēdzas aptuveni 1 mēneša laikā;
• pazemināts valsts nodevas apmērs;
• pieteikumam un iebildumu izteikšanai tiek izmantotas standartizētas veidlapas;
• tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties un tam ir izpildes dokumenta spēks.