Patērētāju strīdu risināšanas komisija (Komisija) ir ērts, ātrs un bez maksas instruments patērētāju un komersantu strīdu risināšanai. Tomēr, gan patērētājiem, gan komersantiem ir vērts zināt, ka ir gadījumi, kad likums liedz Komisijai izskatīt noteiktos strīdus.
Šajā rakstā noskaidrosim, kādi šie gadījumi ir.
Lai arī Komisijas kompetence ir plaša, tomēr likumā ir norādītas vairākas jomas uz kurām tā neattiecas. Šīs jomas ir:
Tāpat, Komisija neizskata strīdus jomās, kurās jau darbojas cits ārpustiesas strīdu risinātājs. Piemēram, apdrošināšanas un banku pakalpojumu jomās jau darbojas Latvijas apdrošinātāju asociācijas Ombuds un Latvijas Finanšu nozares asociācijas Ombuds attiecīgi.
Arī jomās, kuras ietilpst Komisija kompetencē, ir specifiskas strīdu kategorijas, kuras Komisija neizskata. Tie ir strīdi:
Pēdējie divi gadījumi Komisijas praksē līdz šim nav bijuši.
Un, visbeidzot, Komisija neizskata strīdus, kuri atrodas noteiktajās strīda risināšanas stadijās. Šai sakarā jāatceras, ka Komisija ieņem noteiktu vietu starp dažādiem patērētāju strīdu risināšanas veidiem, proti, tā aizpilda vietu starp pašu vienkāršāko strīda risināšanas veidu - strīda pušu pārrunām - un pašu sarežģītāko - tiesu.
Līdz ar to, no vienas puses, Komisija izskata tikai tos strīdus, kurus jau mēģināja risināt pārrunu ceļā, proti:
Bet, no otrās puses, Komisija nerisina strīdus, kuri jau tiek izskatīti tiesā.
Tāpat, Komisija neizskata lietas pret uzņēmējiem, kuri ir pasludināti par maksātnespējīgiem, jo prasījumu izskatīšanu pret šiem uzņēmējiem regulē citi normatīvie akti.