Tiesības uz informāciju par precēm un pakalpojumiem ir patērētāja pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajos tiesību aktos. Tās ir ietvertas gan ES direktīvās un regulās, gan arī ANO vadlīnijās par patērētāju aizsardzību (United Nations Guidelines on Consumer Protection).
Tiesību akti nosaka ne tikai to, kāda informācija ir jāsniedz, bet arī to, kādā veidā tas jādara, proti, ka informācija patērētājiem jāsniedz skaidrā un labi saprotamā veidā, bet būtiskākā informācija patērētājam ir jāsaņem jau pirms pirkuma vai pasūtījuma izdarīšanas.
Tiesības uz informāciju ir svarīgas, jo tikai saņemot patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju, patērētājs ir spējīgs izdarīt viņa vajadzībām un likumiskām interesēm atbilstošu izvēli.
Viss teiktais var likties pašsaprotams, tomēr praksē daudzi komersanti attiecas pret patiesas un pilnīgas informācijas savlaicīgu sniegšanu patērētājiem gaužam nevērīgi. Šis ir pirmais no rakstu sērijas, kurā skaidrosim kādēļ šāda pieeja ir netālredzīga un novedīs pie ļoti nelabvēlīgām sekām. Šajā rakstā apskatīsim informācijas sniegšanas nozīmi, tirgojot internetā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" regulē informācijas sniegšanas prasības distances līgumiem (tai skaitā noslēgtiem internetā). Tie satur pirms līguma noslēgšanas patērētājiem sniedzamās informācijas sarakstu, kurā ietilpst arī informācija par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī prasība pievienot atteikuma veidlapu.
Gadījumā, ja minētā informācija patērētājam nav sniegta, atteikuma tiesību termiņš, kurš parasti beidzas pēc 14 dienām no preču piegādes vai pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas, beigsies pēc 14 dienām no visas pieprasītas informācijas sniegšanas. Savukārt, ja tirgotājs tā arī nesniedz patērētājam informāciju, tad atteikuma tiesību termiņš beigsies tikai pēc viena gada un 14 dienām!
Tiesa gan, informācijas par atteikuma tiesībām nesniegšana noved ne tikai pie atteikuma tiesību termiņa pagarināšanas.
Parasti, atteikuma tiesību periodā patērētājam ir atļauts izmantot preces tikai preces rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai tādā apjomā, kādā tas būtu atļauts parastajā veikalā. Patērētājs, kurš ir pārkāpis šo preces izmantošanas robežu, ir atbildīgs par šī iemesla dēļ izraisīto preces vērtības samazināšanos. Tomēr, šis noteikums nedarbosies, ja komersants neinformēs patērētāju par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību vai arī neizsniegs atteikuma veidlapu.
Tādējādi, ja uzņēmējs neinformē patērētājus par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību vai arī neizsniedz atteikuma veidlapu, tad atteikuma tiesību termiņš var ilgt vienu gadu un 14 dienas un šajā laikā patērētājs nebūs atbildīgs par preces pārmērīgu lietošanu!
Ministru kabineta noteikumi paredz arī virkni gadījumu, kad informācijas nesniegšana noved pie uzņēmēja finansiālajiem zaudējumiem.
Piemēram, komersantiem jāinformē patērētāji par to, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājs sedz ar preces atpakaļ atdošanu saistītās izmaksas. Tomēr ne visi zina, ka šis informācijas nesniegšanas gadījumā preces atpakaļsūtīšanas izmaksas sedz pats komersants.
Tas pats attiecināms arī uz preču piegādes un pasta izdevumiem vai citiem izdevumiem, par kuriem tirgotājam ir pienākums informēt patērētāju. Proti, ja šī informācija netika sniegta, tad patērētājam nebūs pienākuma šos izdevumus segt.
Savukārt, pakalpojumu sniedzējiem, kuri tirgo internētā, jāņem vērā, ka patērētājam ir tiesības atteikuma tiesību laikā izmēģināt arī pakalpojumus, samaksājot par to samērīgu maksu par pakalpojuma izmantošanu. Arī šajā gadījumā, komersantiem jāinformē par to patērētāji, jo pretējā gadījumā par pakalpojuma izmantošanu atteikuma tiesību periodā samaksu prasīt nevarēs. Tādas pašas sekas iestāsies, ja pakalpojumu sniedzējs nesniegs informāciju par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī atteikuma veidlapu.