Kā atšķirt kolektīvo prasību no citām sabiedriskām iniciatīvām?

Kolektīvās prasības ir pavisam jauns un maz pazīstams tiesību institūts Latvijā. Tādēļ nereti informācija, kura par tām izskan publiski ir neprecīza vai pat aplama. Piemēram, kolektīvajām prasībām tiek piedevētas īpašības, kuru tām nepiemīt vai arī atsevišķas sabiedriskas aktivitātes tiek nepamatoti pielīdzinātas kolektīvajai prasībai.

Kā tad atšķirt kolektīvo prasību no citām sabiedriskām iniciatīvām? Zemāk ir dažas vienkāršas pazīmes pēc kurām var vadīties, lai noteiktu vai konkrētā iniciatīva ir kolektīvā prasība. Ja iniciatīva neatbilst kaut vienai no šīm pazīmēm, tad tā nav kolektīvā prasība.

Latvijā kolektīvās prasības var celt tikai patērētāju labā

Saskāņā ar likumus patērētājs ir:

• fiziskā persona,
• kas iegādājas preci, pakalpojumu vai digitālo saturu no uzņēmēja (komersanta, saimnieciskās darbības veicēja u.c.)
• nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Tādējādi, iepazīstoties ar konkrētu sabiedrisku iniciatīvu vispirms ieteicams pievērst uzmanību tam, kam par labu tā ir veidota. Ja iniciatīvā labumu gūst ne tikai patērētāji, bet arī citas sabiedrības grupas, piemēram, juridiskās personas vai individuālie komersanti, tad šī iniciatīva nav kolektīvā prasība.

Kolektīvās prasības drīkst celt tikai kvalificētās institūcijas

Saskaņā ar likumu kolektīvās prasības drīkst celt tikai īpaši atlasītas biedrības, kuras pierādījušas savu darbību sabiedrības labā patērētāju aizsardzības jomā. Pārbaudīt vai konkrēta biedrība ir tiesīga celt kolektīvo prasību var ieskatoties Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzturētajā sarakstā.

Līdz ar to, ja iniciatīvas organizators nav iekļauts PTAC izveidotajā sarakstā, tad konkrētā iniciatīva nav kolektīvā prasība.

Kolektīvajām prasībām ir tikai sabiedriska labuma mērķis

Kolektīvās prasības Latvijā nevar tikt celtas peļņas gūšanas nolūkā. Piemēram,:

• kvalificētā institūcija neiegūst no patērētājiem prasījuma tiesības, tā ir tikai patērētāju pārstāvis;
• kolektīvās prasības rezultātā piedzītās summas tiek izmaksātas patērētājiem pilnā apmērā, bez jebkādiem ieturējumiem.

Kolektīvā prasība ir prasība tiesā

Kolektīvā prasība nav prasība vispārīgā nozīmē. Tā ir prasība Civilprocesa likuma izpratnē. Tādēļ, kolektīvas prasības celšanas gadījumā sabiedrībai paziņotā informācija būs pavisam konkrēta, proti tiks norādīts:

• atbildētājs t.i. konkrēts ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pret kuru prasība tiks celta,
• prasības pamats: atbildētāja izdarītā pārkāpuma būtība,
• konkrēti prasījumi, kuri tiks izvirzīti pret atbildētāju.

Ja iniciatīvā tiek visparīgi norādīts uz vēlmi labot netaisnīgumu vai panākt kādu risinājumu nenorādot uz tiesvedību pret potenciālu atbildētāju, tā izdarīto likumpārkāpumu un konkrētus pret atbildētāju izvirzītus prasījumus, tad tā nav kolektīvā prasība.