Enerģijas tirdzniecība Eiropas Savienībā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā ir nopietni saasinājis enerģijas cenu krīzi, kas turpinās kopš 2021. gada beigām, un tādējādi ir izgaismojis Eiropas Savienības energosistēmas neaizsargātību.

REPowerEU plāns noteikti ir solis uz neatkarību no Krievijas gāzes un naftas piegādes un uz stabilas un cenas ziņā pieņemamas enerģijas pieejamības nodrošināšanu ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Viens no "REPowerEU" galvenajiem mērķiem ir palielināt Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem un dažādojot enerģijas avotus ES līmenī, tostarp, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un enerģijas uzkrāšanas jaudas.

Lai gan pārejai uz tīrāku un ilgtspējīgāku energosistēmu arī turpmāk jābūt prioritātei, piegādes dažādošana ir būtiska ātrai un efektīvai reaģēšanai uz krīzi. Ir ļoti svarīgi kompensēt zaudēto energoapgādi, neradot jaunu ilgtermiņa atkarību no fosilā kurināmā. Šajā sakarā eksperti jau vairākkārt ir norādījuši uz iespēju veikt brīvprātīgus kopīgos iepirkumus un izveidot ilgtermiņa starptautiskas partnerības, izmantojot jauno ES Enerģijas platformu.

2022.gada decembrī Padome pieņēma Komisijas ierosināto Regulu par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus. Izmantojot ES kolektīvās sarunas un politisko varu ir jānodrošina stabilas piegādes no uzticamiem partneriem par pieņemamām cenām.

Eiropas Komisijai būtu jāvadās pēc ģeopolitiskās enerģijas importa stratēģijas, kurā, lai izvairītos no nolīgumu noslēgšanas ar nedemokrātiskām vai politiski nestabilām valstīm, ņemtas vērā arī bažas par enerģiju un klimatu.

Gadu pēc kara sākuma situācija ES enerģētikas jomā ir būtiski mainījusies. Gāzes imports no Krievijas ievērojami samazinājās, un to kompensēja sašķidrinātās dabasgāzes importa pieaugums no citiem piegādātājiem. Tomēr uzmanības koncentrēšanai uz gāzes piegādes aizstāšanu arī turpmāk jābūt pagaidu un pārejas risinājumam, un vienlaikus jāstrādā pie uzticamākas un ilgtspējīgākas vietējās atjaunīgo energoresursu piegādes sistēmas.

Ja aplūkojam jaunākos datus par atjaunīgo energoresursu enerģiju tādās valstīs kā Vācija, Spānija vai Dānija vai arī par ierosinātajām investīcijām jaunā energoinfrastruktūrā (masveida vēja ģeneratorstacijās jūrā, ūdeņraža cauruļvados), redzam, ka ir panākts labs progress. 

Mēs, būdami patērētāju pārstāvji, vēlētos redzēt to, ka vairāk vietējo kopienu ražo pašas savu enerģiju – tas būtu solis pareizajā virzienā, lai pilsoniskā sabiedrība uzņemtos atbildību par tik ļoti nepieciešamo enerģētikas pārkārtošanu.