Patērētāju zaudējumi no problēmām digitālajā vidē ir vismaz 7,9 miljardi eiro gadā

Eiropas Komisija (EK) 2024.gada 3.oktobrī publicēja atbilstības pārbaudes par ES patērētāju tiesībām digitālā taisnīguma jomā rezultātus (Digital Fairness Check). Rezultātā komisija secināja, ka digitālajā vidē patērētāji saskaras ar daudzšķautņainu problēmu klāstu, tajā skaitā:

• maldinoši vai atkarību izraisoši saskarņu dizaini un funkcijas,
• personalizētas prakses, kas izmanto patērētāju vājības,
• grūtības ar digitālo abonementu atcelšanu un atjaunošanu,
• netaisnīgu līguma noteikumu piespiedu pieņemšana un problēmas, kas saistītas ar sociālo mediju komerciju, piemēram, ietekmētāju (influenceru) mārketingu.

EK atzīmē, ka patērētāju un tirgotāju spēku nelīdzsvarotības problēmas arvien vairāk pastiprina pieaugošais izmantoto digitālo risinājumu mērogs, ātrums un iedarbīgums. Proti, tiešsaistē patērētāji mazāk pievērš uzmanību, rūpīgi neizlasa līguma noteikumus vai neapstrādā visu informāciju, kas viņiem tiek parādīta katrā darījuma lēmuma pieņemšanas posmā. Savukārt tirgotāju izmantotas komerciālās pārliecināšanas taktikas tiešsaistē kļuvušas efektīvākas nekā jebkad agrāk.

Konservatīvās aplēses liecina, ka ES patērētājiem radītais kaitējums saistībā ar problēmām digitālajā vidē ir ap 7,9 mln. eiro gadā. Visaugstākie nodarīta kaitējuma rādītāji ir novēroti jaunākajās vecuma grupās.

Tāpat, efektīvu ES tiesību aktu piemērošanu būtiski kavē neefektīvi tiesību īstenošanas mehānismi. Dalībvalstu un Eiropas Savienības tiesas judikatūras, ar ko direktīvas piemēro digitālajā vidē, trūkums liecina, ka ES patērētāju tiesību akti lielā mērā netiek pietiekami izmantoti. Savukārt, valstu iestādēm, patērētāju organizācijām un citiem prasītājiem, lai pārbaudītu šo tiesību aktu piemērošanu, nāktos uzņemties ievērojamu risku un saskarties ar smagu pierādīšanas nastu. Arī likumpaklausīgajiem tirgotājiem nav pietiekamas pārliecības, ka viņu veiktie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību. Turklāt, viņiem trūkst stimulu veikt papildu pasākumus konkurences vidē, kas neatbalsta “digitālo godīgumu pēc noklusējuma”.

Ņemot vērā minēto, EK apsver vairākus darbības virzienus konstatētu problēmu risināšanai, piemēram, pievēršoties viskaitīgākajai komercpraksei, samazinot nenoteiktību par tiesību normu saturu un veicinot efektīvu tiesību piemērošanu.