EESK publicē viedokli par patērētāju informēšanas prasību stiprināšana Eiropas Savienībā

EESK ierosina Eiropas Komisijai izstrādāt noteikumus attiecībā uz patērētāju informēšanu par sociālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem preču un produktu aspektiem. Informācija var ietekmēt  patērētāju lēmumu iegādāties preces vai pakalpojumus.
Patērētāju tiesības uz informāciju iekšējā tirgū var veicināt, izmantojot viedmarķējumus, lai monitorētu produktu stāvokli, veicinot digitālo pārveidi, kā arī attīstot robotiku, mākslīgo intelektu, blokķēdi un virtuālo realitāti.

Labākas informācijas izplatīšana ir jāpapildina ar uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu precīzu atbilstību starp informācijas saturu un produktu faktiskajām īpašībām, tādējādi stiprinot uzticību produktam un zīmolam. Pretējā gadījumā sociālmaldināšanas prakse var vājināt vēlmi veikt pirkumu, pamatojoties uz konsolidētākiem kritērijiem, piemēram, cenu un kvalitāti, savukārt preskriptīvajai ietekmei būs arī negatīva ietekme uz šīm precēm un produktiem. Kā jau iepriekš norādījusi EESK, alternatīvo strīdu izšķiršanas sistēmu izmantošanas veicināšana var palīdzēt atrisināt pastāvošās atšķirības.

EESK uzskata, ka ir jāpaplašina ātrās brīdināšanas sistēmas darbība attiecībā uz produktu drošību, lai aptvertu sociālos un dabas vides riskus un arodriskus, ļaujot veikt piesardzības pasākumus šajā jomā, tostarp ieviest aizliegumu izmantot konkrētus piesārņojošus produktus vai tādus produktus, kurus nav iespējams labot. EESK mudina Komisiju atjaunināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – “Regula (ES) 2017/2394”), lai varētu koordinēt rīcību saistībā ar šajā atzinumā izklāstītajiem priekšlikumiem.
EESK ierosina Komisijai un dalībvalstīm izveidot atjauninātu patērētāju tiesību katalogu, kurā būtu iekļautas tiesības uz ilgtspējīgu, pieejamu, ētisku un iekļaujošu patēriņu, it īpaši ņemot vērā digitālo, enerģētikas vai finansiālo atstumtību un tādējādi uzlabojot strīdu alternatīvas izšķiršanas tiesību izmantošanu.

Pašlaik tehnoloģiskie lietojumi var apiet laukuma ierobežojumus, kas apgrūtina precīzu informācijas detalizāciju marķējumā. IT risinājumi, piemēram, QR kodi u. tml., tiek plaši izmantoti, lai piekļūtu plašākam saturam, nekā parasti tiek piedāvāts tiešā veidā, paturot prātā ierobežojumus drošības apsvērumu dēļ un tos, kas dažiem patērētājiem ir saistīti ar piekļuvi jaunām tehnoloģijām.

Attiecībā uz labāku informāciju par tīmekļa vietnēm, kurās tiek pārdoti produkti un darbības – ciktāl tā ir lietderīga un nav pārmērīga –, lai gan plašākas informācijas sniegšana nerada vietas problēmu, tā ir jāsniedz tā, lai informācija būtu pieejama un nenovirzītu lietotājus uz citām tīmekļa vietnēm, kurās tā ir grūti atrodama. Tas jau ir noteikts tiesību aktos, tāpēc ir jāpārbauda, vai šis pienākums ir pienācīgi izpildīts.

 EESK ierosina Eiropas Komisijai izstrādāt noteikumus attiecībā uz patērētāju informēšanu par sociālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem preču un produktu aspektiem. īs informācija var ietekmēt  patērētāju lēmumu iegādāties preces vai pakalpojumus.

Patērētāju tiesības uz informāciju iekšējā tirgū var veicināt, izmantojot viedmarķējumus, lai monitorētu produktu stāvokli, veicinot digitālo pārveidi, kā arī attīstot robotiku, mākslīgo intelektu, blokķēdi un virtuālo realitāti.

Labākas informācijas izplatīšana ir jāpapildina ar uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu precīzu atbilstību starp informācijas saturu un produktu faktiskajām īpašībām, tādējādi stiprinot uzticību produktam un zīmolam[1]. Pretējā gadījumā sociālmaldināšanas prakse var vājināt vēlmi veikt pirkumu, pamatojoties uz konsolidētākiem kritērijiem, piemēram, cenu un kvalitāti, savukārt preskriptīvajai ietekmei būs arī negatīva ietekme uz šīm precēm un produktiem. Kā jau iepriekš norādījusi EESK, alternatīvo strīdu izšķiršanas sistēmu izmantošanas veicināšana var palīdzēt atrisināt pastāvošās atšķirības.

EESK uzskata, ka ir jāpaplašina ātrās brīdināšanas sistēmas darbība attiecībā uz produktu drošību, lai aptvertu sociālos un dabas vides riskus un arodriskus, ļaujot veikt piesardzības pasākumus šajā jomā, tostarp ieviest aizliegumu izmantot konkrētus piesārņojošus produktus vai tādus produktus, kurus nav iespējams labot. EESK mudina Komisiju atjaunināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – “Regula (ES) 2017/2394”), lai varētu koordinēt rīcību saistībā ar šajā atzinumā izklāstītajiem priekšlikumiem.

EESK ierosina Komisijai un dalībvalstīm izveidot atjauninātu patērētāju tiesību katalogu, kurā būtu iekļautas tiesības uz ilgtspējīgu, pieejamu, ētisku un iekļaujošu patēriņu, it īpaši ņemot vērā digitālo, enerģētikas vai finansiālo atstumtību un tādējādi uzlabojot strīdu alternatīvas izšķiršanas tiesību izmantošanu.
Pašlaik tehnoloģiskie lietojumi var apiet laukuma ierobežojumus, kas apgrūtina precīzu informācijas detalizāciju marķējumā. IT risinājumi, piemēram, QR kodi u. tml., tiek plaši izmantoti, lai piekļūtu plašākam saturam, nekā parasti tiek piedāvāts tiešā veidā, paturot prātā ierobežojumus drošības apsvērumu dēļ un tos, kas dažiem patērētājiem ir saistīti ar piekļuvi jaunām tehnoloģijām.

Attiecībā uz labāku informāciju par tīmekļa vietnēm, kurās tiek pārdoti produkti un darbības – ciktāl tā ir lietderīga un nav pārmērīga –, lai gan plašākas informācijas sniegšana nerada vietas problēmu, tā ir jāsniedz tā, lai informācija būtu pieejama un nenovirzītu lietotājus uz citām tīmekļa vietnēm, kurās tā ir grūti atrodama. Tas jau ir noteikts tiesību aktos, tāpēc ir jāpārbauda, vai šis pienākums ir pienācīgi izpildīts.

Sabiedrības attīstība prasa risināt aktuālos uzdevumus – piemēram, saistībā ar masveida datu vākšanu, datu pārbaudi, traucējumu draudiem, hibrīddraudiem, kiberdrošību, dezinformāciju un manipulāciju ar informāciju.

Digitālajā jomā pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu aktīvi jāiesaistās attiecībā uz patērētāju tiesībām saņemt informāciju no tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu pakalpojumu nodrošinātājiem. Tas attiecas arī uz pasākumiem, ko šādi pakalpojumu sniedzēji veic, lai novērstu sistēmiskos riskus, kurus tie identificējuši un kurus rada to sniegtie pakalpojumi un saistītās sistēmas, tostarp algoritmiskās sistēmas vai tādas sistēmas, kuru pamatā ir to pakalpojumu izmantošana.