Dezinformācijas izplatība Eiropas Savienībā pirms 2024. gada vēlēšanām

Ziņas 30. Aprīlis, 2024

Dezinformāciju var definēt kā nepatiesu, neprecīzu vai maldinošu informāciju, kas apzināti radīta un izplatīta, lai maldinātu sabiedrību un ietekmētu sabiedrisko domu. Maldinošu informāciju var definēt kā nepatiesu vai neprecīzu informāciju, tostarp baumu un tenku izplatīšanu bez ļaunprātīga nodoma. Dezinformācija tiešsaistē ir būtisks drauds demokrātijai. Tā grauj uzticēšanos iestādēm un medijiem un kaitē demokrātijai. Dezinformācija tiešsaistē liek dažiem cilvēkiem ticēt dīvainām sazvērestībām.

Mākslīgā intelekta attīstība ir izraisījusi jaunu dezinformācijas un maldinošas informācijas veidu rašanos, izmantojot datu un multivides mākslīgu radīšanu, manipulāciju un modificēšanu ar automatizētiem līdzekļiem, it īpaši mākslīgā intelekta algoritmiem, lai maldinātu cilvēkus vai mainītu sākotnējo nozīmi.

Dziļviltojumi izmanto spēcīgus mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta paņēmienus, lai manipulētu un radītu vizuālu un audio saturu, kas var apzināti maldināt miljoniem cilvēku, izplatot viltus ziņas, maldinošus jokus un finansiālu krāpšanu.

Baibas Miltoivčas vadītā “Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa” Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja 2024. gada aprīlī izstrādāja atzinumu, kurā aicina Eiropas institūcijas steidzami rīkoties, jo:

-          dezinformācija ir viens no būtiskākajiem rīkiem, ko izmanto autokrātisku režīmu aizstāvji savā pašreizējā politiskajā cīņā pret demokrātijas un brīvības aizstāvjiem.

-          karadarbības vēsturē viena vai otra karojošā puse vienmēr ir izmantojusi tā saukto “pretinformāciju”, lai radītu pretinieka sociālā atbalsta bāzē domstarpības, vājumu vai šaubas.

-          pašreizējo apdraudējumu demokrātijai rada tie, kuri nerespektē liberālās demokrātijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos reglamentētās starptautiskās attiecības, cilvēktiesības, Eiropas integrāciju, labklājības valsti un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas. Tādējādi šie dalībnieki, kurus dažkārt atbalsta autokrātiskas valstis, ir iejaukušies demokrātiskās vēlēšanās, radot negatīvas sekas.

-          dezinformācijas apkarošana ir viena no svarīgākajām jomām plašākā cīņā, kas pašlaik notiek starp brīvības un demokrātijas aizstāvjiem un autokrātiskiem politiskajiem spēkiem. Tādēļ, lai demokrātija uzvarētu šajā fundamentālajā cīņā, ir vajadzīga izlēmīga rīcība un nepieciešami ļoti ievērojami resursi.

-          Eirobarometra aptaujā (2018. gads) 83 % respondentu norādīja, ka viltus ziņas apdraud demokrātiju un ka respondenti ir īpaši nobažījušies par tīšu dezinformāciju, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas un imigrācijas politiku.

-          arī valdības var būt dezinformācijas kampaņu izplatītājas. Gan sazvērestības teorijas par Covid‑19 pandēmiju, gan informācijas manipulācija Brexit referenduma laikā ir atspoguļojušas sekas, ko rada dezinformācija un nepatiesi vēstījumi, kuru dēļ tiek plaši iedragāta uzticēšanās demokrātiskajām iestādēm.

-          attiecībā uz dezinformāciju, hibrīddraudiem un kiberdrošību ir īpaši protokoli, aizsardzības pasākumi un līdzekļi, tomēr, lai panāktu efektīvu rezultātu, Eiropas Savienībā ir vajadzīga skaidri formulēta dezinformācijas novēršanas stratēģija.

-          Somijā instrumenti kritiskās domāšanas veicināšanai ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, sākot no bērnudārza audzēkņiem līdz augstskolas absolventiem. Kritiskā domāšana sagatavo jauniešus cīņai pret dezinformāciju no jebkādiem avotiem. Šāda sistēma būtu jāpiemēro visā Eiropas Savienībā.

Papildus informācija par atzinumu ir pieejama šeit: https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/safeguarding-democracy-against-disinformation

10 tiesības, kuras Latvijas patērētājiem sniedza dalība ES
Visas aktualitātes