Darījumu apliecinošs dokuments

Skaidrojumi 30. Jūnijs, 2017
Pārdevējs noplēš čeku no aparāta pirms atdot klientam

Nav noslēpums, ka patērētājam ir ne tikai nepieciešams zināt savas tiesības, bet arī izmantot tās praksē. Svarīgākais patērētāja uzdevums šai ziņā ir sava prasījuma pierādīšana. Tieši šim jautājumam esam nolēmuši veltīt nelielu rakstu sēriju. Šajā rakstā runa būs par darījuma fakta pierādīšanu un darījumu apliecinošiem dokumentiem.

Kas ir darījumu apliecinošs dokuments?

Aizstāvot savas tiesības patērētājam vispirms ir jāpierāda, ka darījums ir noticis t.i. ka patērētājs patiešām pasūtījis preci vai pakalpojumu pie attiecīgā komersanta. Dokumentu, kas pierāda šo faktu sauc par darījumu apliecinošu dokumentu. Darījumu apliecinoši dokumenti var būt dažādi, piemēram, čeks, kvīts, rēķins, rakstveida līgums, biļete.

Darījumu apliecinošs dokuments ir nepieciešams, jo bez tā aizstāvēt savas tiesības nebūs iespējams. Piemēram, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam (PTAL), iesniedzot rakstveida iesniegumu komersantam un/vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), patērētājam ir jāpievieno iesniegumam darījumu apliecinošu dokumentu kopijas.

Sakarā ar to, ka patērētājs nevar aizstāvēt savas intereses bez darījumu apliecinoša dokumenta, normatīvie akti ietver virkni noteikumu, kas nodrošina patērētājiem iespēju to saņemt. Piemēram, PTAL 3.pantā ir noteikts, ka darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšana uzskatāma par patērētāja tiesību pārkāpumu. Savukārt, ja tiek noslēgts distances līguma (piemēram, pirkums interneta veikalā), tad attiecīgie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saprātīgā termiņā pēc līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā preces piegādes brīdī vai pirms tiek uzsākta pakalpojuma sniegšana, pastāvīgā informācijas nesējā sniedz patērētājam apstiprinājumu par līguma noslēgšanu.

No augstākminētā izriet, ka darījumu apliecinošam dokumentam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Seko tam, lai darījumu apliecinošs dokuments ir izsniegts

Lai arī pienākums izsniegt šo dokumentu gulstas uz komersanta pleciem, tomēr pierādīt darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanas faktu bieži vien ir teju neiespējami. Tādēļ, PIAA iesaka patērētājiem pašiem aktīvi pieprasīt darījumu apliecinošu dokumentu, nolūkā nodrošināt nākotnē iespēju aizstāvēt savas tiesības. Piemēram, veicot ikdienas iepirkumus veikalā, neaizmirsti paņemt čeku, bet, ja pārdevējs to neizniedz, tad palūdz viņam to izdarīt. Savukārt, veicot pasūtījumu interneta veikalā, pieprasi līguma noslēgšanas apstiprinājumu (t.sk. rēķinu), ja tāds nav saņemts.

Glabā darījumu apliecinošo dokumentu

Darījumu apliecinošs dokuments jāglabā tik ilgi, cik tas var būt nepieciešams patērētāja tiesību īstenošanai. Piemēram, ja patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas, tad jāsecina, ka darījumu apliecinošs dokuments jāglabā vismaz 2 gadus. Tomēr jāatceras, ka atsevišķiem prasījumiem noilguma termiņš var būt līdz pat 10 gadiem. Laika posms starp 2 un 10 gadiem ir pietiekoši liels, tādēļ likumsakarīgi rodas jautājums - vai tiešām darījumu apliecinošs dokuments ir jāglabā 10 gadus? Parasti, iesakām patērētājam glabāt pierādījumus 10 gadus. Gadījumā, ja patērētājs nevēlas kādus dokumentus glabāt tik ilgu laiku, iesakām vērsties pie kvalificēta jurista pēc palīdzības, nosakot kurus dokumentus var iznīcināt. Tāpat jāatceras, ka, ja starp komersantu un patērētāju radies strīds (piemēram, komersants piesaka patērētājam pretenziju), tad pierādījumi ir jāglabā vismaz līdz strīda izšķiršanas brīdim.

Atstāj dokumenta oriģinālu sev

Patērētājam ir jāglabā darījumu apliecinoša dokumenta oriģināls pie sevis. Gadījumos, kad ir nepieciešams pierādīt darījuma pastāvēšanas faktu, iesakām iesniegt komersantam vai valsts iestādēm darījuma apliecinoša dokumenta kopiju. Arī PTAL, kā jau norādīts augstāk, uzliek patērētājam par pienākumu iesniegt komersantam vai PTAC tieši dokumenta kopiju. Savukārt, oriģināls būs nepieciešams retos gadījumos, kuros, visticamāk, pietiks ar tā uzrādīšanu.

Ekspertīze Kas ir Patērētāju strīdu risināšanas komisija?
Visas aktualitātes

Saistītie raksti