10 tiesības, kuras Latvijas patērētājiem sniedza dalība ES

Atzīmējot Latvijas iestāšanās ES 20. gadadienu, atcerēsimies dažas no svarīgākām tiesībām, kuras parādījās Latvijas tiesību aktos, pateicoties ES ietekmei. Zemāk minētais uzskatījums, protams, ne tuvu nav izsmeļošs.

1. Likumiskā garantija. Klasiskās patērētāju tiesības gadījumā, ja preces defekts (neatbilstība līguma noteikumiem) atklājās divu gadu laikā no preces saņemšanas tās mūsdienu veidolā ienāca 1999.gadā pieņemtajā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā no attiecīgas 1999.gada Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas. Minēto direktīvu 2019.gadā aizvietoja divas jaunās, kuras likumiskas garantijas tvērumu attiecināja arī uz precēm ar digitālo elementu un digitāliem pakalpojumiem.
2. Atteikuma tiesības. Jau iestājoties ES, Latvija ieviesa regulējumu attiecībā distances līgumiem un līgumiem, kuri noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, tostarp paredzēja noteikumus par t.s. atteikuma tiesībām, kas ir patērētāja noteiktā termiņā atkāpties no noslēgtā līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu. Sākumā atbilstoši ES tiesību aktiem, šis termiņš nevarēja būt mazāks par 7 dienām. Tomēr vēlāk atteikuma tiesību termiņš tika pagarināts līdz 14 dienām. Šobrīd atteikuma tiesības ir vienas no atpazīstamākām patērētāja tiesībām ES.
3. Aizsardzība pret netaisnīgiem līguma noteikumiem. Vēl viens patērētāju aizsardzības instruments, kuru ieguvām jau iestājoties ES, ir aizsardzība pret netaisnīgiem noteikumiem patērētāju līgumos. Tas ir nepieciešams, lai risinātu tipveida jeb standarta līguma noteikumu problēmu. Tipveida noteikumi noteikumus komersanti sagatavo jau pirms līguma noslēgšanas bez apspriešanas ar patērētāju. Šī iemesla dēļ šo noteikumu saturu patērētājs līguma noslēgšanas brīdī ietekmēt nevar. Lai pasargātu patērētāju intereses likums nosaka, ka ja tipveida līgumā ir iekļauti noteikumi, kuri nav taisnīgi attiecībā pret patērētāju, tad šādi noteikumi patērētājam nav saistoši (nav spēkā).
4. Aizsardzība pret negodīgu komercpraksi. Kopš 2007. gada decembra ES darbojas arī noteikumi, kura paredz plaša tvēruma regulējumu, kurš pasargā ES patērētājus no visiem negodīgas komercprakses veidiem, neatkarīgi no tā vai preces/pakalpojumi tiek iegādāti uz vietas vai tiešsaistē. Kopš 2023.gada patērētāji pret kuriem īstenota vai kurus skar negodīga komercprakse ieguva arī tiesības izvirzīt prasījumus pret komercprakses īstenotājam pa tiešo. Piemēram, patērētājiem ir tiesības prasīt cenas samazināšanu, ja no viņiem tika iekasēti prettiesiski maksājumi vai līguma atcelšanu, ja tas tika noslēgts negodīgas komercprakses dēļ.
5. Tiesības risināt strīdu Patērētāju strīdu risināšanās komisijā. Arvien plašāku atpazīstamību guvusī Patērētāju strīdu risināšanas komisija (PSRK) uzsāka darbu 2016.gadā, kad Latvijā tika ieviesta ES direktīvas par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu. Šobrīd PSRK ir vienīgais strīda risinātājs Latvijā, kura darbībā piedalās patērētāju nevalstiskās organizācijas.
6. Aviopasažieru tiesības. Daudzi patērētāji, kuriem patīk ceļot, saskarušies ar sava lidojuma atcelšanu, tā ilgu kavēšanos vai pat iekāpšanas atteikumu. Visi šie sarežģījumi neapšaubāmi rada pasažieriem ļoti būtiskas neērtības. Tādēļ, lai samazinātu šīs grūtības un neērtības kopš 2005.gada 17.februāra ES darbojas regula, kura paredz pasažieru tiesības uz atbalstu vai pat kompensāciju sakarā ar iekāpšanas atteikumu, lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos.
7. Tūrisma operatora atbildība par kompleksa tūrisma pakalpojuma izpildi. Iegādājoties tūrisma pakalpojumu paketi jeb t.s. ceļazīmi bieži ir vien grūti saprast, kurš atbild par to, ka kādi no tūrisma pakalpojumiem netiek sniegti atbilstošā kvalitātē - vai tas ir tūrisma aģents pie kura tika iegādātas biļetes vai arī tūrisma operators, kurš izveidoja pakalpojumu paketi vai arī konkrētā pakalpojuma sniedzējs (viesnīca, pārvadātājs, gids u.c.). ES direktīva ievieš skaidrību šajā jautājumā, nosakot, ka par kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu atbild tūrisma operators. Direktīva paredz arī virkni pasažiera tiesību, piemēram, aizsardzību no būtiskām izmaiņām ceļojumā vai ceļojuma atcelšanas gadījumā.
8. Viesabonēšana kā mājās (Roam like at home). Kopš 2017. gada jūnija sāka darboties t.s. "Viesabonēšana kā mājās" regulējums, kurš šobrīd ļauj patērētājiem visās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (tajā ietilpst visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) izmantot mobilo pieslēgumu (zvani, īsziņas un mobilais internets) par tādām pašām cenām kā savā valstī. Šo noteikumu rezultātā ievērojami palielinājās mobila pieslēguma pakalpojumu izmantošana ārzemēs.
9. Aizsardzība pret ģeobloķēšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana (ģeobloķēšana) ir diskriminējoša prakse, kas liedz patērētājiem piekļūt tiešsaistē precēm vai pakalpojumiem un iegādāties tos no tīmekļa vietnes, kura atrodas citā dalībvalstī. Šis prakses likvidēšanai kopš 2018. gada 3. decembra darbojas ES regula, kura aizliedz nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. Ar regulu tiek likvidēta patērētāju valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ.
10. Tiesības piedalīties kolektīvajās prasībās. Neskatoties uz to, ka jau 2013.gadā tapa Eiropas Komisijas rekomendācijas kolektīvo prasību ieviešanai, Latvijā tās tika ieviestas tikai ar t.s. Pārstāvības prasību direktīvas pieņemšanu ES līmenī. Attiecīgie grozījumi Latvijas likumos stājās spēkā 2023.gada 15.oktobrī. Rezultātā Latvijas patērētāji ieguva tiesības piedalīties kolektīvajās prasības, kuras viņu labā var celt tiesā PTAC atzītas kvalificētās institūcijas. Tas ļauj patērētājiem taupīt resursus un neuzņemties finansiālus riskus saistībā ar tiesvedību.