LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Enerģijas efektivitātes pasākumi patērētājiem PDF Печать E-mail
26.01.2012 14:28
There are no translations available.

”Vājo” patērētāju zināšanu un informācijas veicināšana par enerģijas efektivitātes jautājumiem”

2011.gada 1 jūnijā Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzsāka, ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu, projektu „”Vājo” patērētāju zināšanu un informācijas veicināšana par enerģijas efektivitātes jautājumiem” (t.i. bezdarbam pakļautie iedzīvotāji, ieskaitot jauniešus, pirmspensijas un pensijas vecumu sasniegušie iedzīvotājus un citas sociālās grupas). Tēma izvēlēta, jo pieaugoša problēma Rīgas, Viļņas un Tartu pašvaldībās ir iedzīvotāju spēja norēķināties par siltumenerģijas pakalpojumu rēķiniem.

Projekta mērķis ir organizēt “vājo” patērētāju zināšanu un informācijas veicināšanas pasākumus par enerģijas efektivitātes jautājumiem. Projekta ietvaros tika rīkotas divas grupu līderu apmācības – Gēteborgas pašvaldībā (Zviedrijā) un Tartu pašvaldībā (Igaunijā), kuru ietvaros tika organizētas gan apmācības, gan konkrētu „labo piemēru” aplūkošana t.i. enerģijas efektivitāte pasīvajās mājās; elektroenerģijas risinājumi enerģijas taupīšanai; biodegvielas ražošana un pielietošana individuālos un publiskos transporta līdzekļos u.tml. Grupu līderu apmācībām sekoja trīs izglītojošie semināri Rīgas pašvaldībā (Latvijā), kuri paredzēti projekta mērķa grupai t.i. Tartū, Viļņas un Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Projekta noslēguma tika izstrādāta elektronikā mājas lapa www.consumerenergy.lv, kura turpmāk kalpos kā kopēja platforma Baltijas valstu patērētāju organizācijām turpmāko enerģētikas iniciatīvu organizēšanai.

Projekta partneri: Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (Rīgas pašvaldības iedzīvotāji), Tartu patērētāju informācijas centrs (Tartu pašvaldības iedzīvotāji); Lietuvas patērētāju institūts (Viļņas pašvaldības iedzīvotāji) un “Alingsas Dabas Draugu grupa” un “Gēteborgas Enerģija” (Gēteborgas pašvaldības iedzīvotāji). Ieteikuma vēstuli projekta realizācijai ir izsniegusi Rīgas Enerģētikas Aģentūra.

 

 

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Обновлено 26.01.2012 14:50
 
ADR projekts PDF Печать E-mail
19.01.2012 15:09
There are no translations available.

Lēta un ātra patērētāju un uzņēmēju strīdu risināšana kļūs pieejamāka

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) ir uzsākusi projektu “Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības biedrību kapacitātes stiprināšana patērētāju strīdu risināšanā un līdzdalībā normatīvo aktu izstrādāšanā”. Projekts ir vērsts uz patērētāju strīdu izskatīšanas efektivitātes paaugstināšanu, piedāvājot patērētājiem un uzņēmējiem visā Latvijas teritorijā mediācijas pakalpojumu, kā lētu un ātru savstarpējo strīdu risināšanas mehānismu, kas ir īpaši aktuāli apstākļos, kad patērētāju pieeja valsts institūcijām, t.sk. tiesām ir apgrūtināta to noslogotības un dārdzības dēļ.
Projekta ietvaros tiks izveidots mediatoru tīkls, kurš aptvers gandrīz visas lielākas Latvijas pilsētas (Rīga, Jūrmala, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Jēlgava, Liepāja un Ventspils). Mediācijas pakalpojuma sniegšanu LPIAA mediatori uzsāks ar 2012.gada aprīli.
Mediācija ir process, kurā strīdā puses pašas brīvprātīgi cenšas vienoties par izlīgumu ar mediatora palīdzību. Savukārt, mediators ir neitrāla persona, kas palīdz pusēm atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. Mediāciju bieži raksturo kā metodi, kas ļauj ar minimālu līdzekļu un laika patēriņu gan panākt savstarpēji izdevīgu strīda risinājumu, gan saglabāt labas attiecības starp strīda pusēm, bet uzņēmējiem – arī palīdz uzturēt labu reputāciju tirgū.
Mediācija ir viens no alternatīviem strīdu izskatīšanas mehānismiem, līdztekus strīdā iesaistīto pušu pārrunām, šķīrējtiesai, ombūdam, īres valdēm u.tml.
 LPIAA ir nevalstiska organizācija, kas ir nodibināta 1999.gadā un ir visu Latvijas patērētāju interešu aizsardzības nevalstisku organizāciju, kuri ir LPIAA biedri, pārstāvis. Šobrīd LPIAA ir desmit biedrorganizācijas, no visiem Latvijas apvidiem. LPIAA ir arī Eiropas patērētāju organizācijas (BEUC) loceklis un ir pastāvīgi iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības un Latvijas mērogā.

Projekta kopējās izmaksas ir Ls 20 045,49, no kuriem 91,84% finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.


Обновлено 20.04.2012 10:29
 
Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai PDF Печать E-mail
30.08.2011 11:39
There are no translations available.

 

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) sadarbībā ar Rīgas Domes Rīgas Enerģētikas aģentūru un ar Sorosa Fonda Latvijā finansiālu atbalstu, 2011.gada septembrī uzsāks projekta "Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centrālai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem" realizēšanu.

Projekta mērķis ir sniegt iedzīvotājiem zināšanas par siltumapgādes procesiem daudzdzīvokļu mājās un  patēriņa regulēšanas  iespējām, iesaistot iedzīvotājus energopatēriņa samazināšanā.

LPIAA saņemot patērētāju sūdzības par siltumenerģijas jautājumiem ir konstatējusi, ka LR likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz rēķinos ietvertajām pozīcijām neatspoguļojas mājsaimniecībām piestādītajos rēķinos par siltumenerģiju.

Projektā paredzētās aktivitātes ir izstrādāt brošūru iedzīvotājiem un namu pārvaldītājiem par metodēm siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centrālai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem, kā arī izpētīt siltumenerģijas rēķinu izmaksas un organizēt 5 seminārus Latvijas pilsētās (Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Daugavpilī un Liepājā).

 
Patērētāji pievēršas enerģijas efektivitātes jautājumiem PDF Печать E-mail
30.08.2011 08:52
There are no translations available.

Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) 2011.gada jūnijā uzsāka projekta "Promoting vulnerable consumers knowledge and information of Energy Efficiency" („”Vājo” patērētāju zināšanu un informācijas veicināšanas pasākumi par enerģijas efektivitātes jautājumiem”), kura finansējumu nodrošina Europe for Citizens Programme.

Projekta mērķis ir ”vājo” patērētāju zināšanu un informācijas veicināšanas pasākumi par enerģijas efektivitātes jautājumiem.
Projekta galvenās aktivitātes ir divi pieredzes apmaiņas braucieni grupu vadītājiem - Tartu (Igaunija) un Gēteborga (Zviedrija), apkopojot enerģijas efektivitātes un enerģijas taupīšanas piemērus un viedokļus. Otra projekta aktivitāte ir izglītojošie semināri Rīgas (Latvijas), Tartu (Igaunijas) un Viļņas (Lietuvas) patērētāju organizācijas biedriem par labajiem piemēriem un to izmantošanu enerģijas efektivitātes veicināšanā.

Semināri plānoti sekojošos datumos:

29. un 30. septembris, 2011 Izglītojošs seminārs „Klimata pārmaiņas un atjaunojamie energoresursi”.
Ekskursija - Latvenergo Enerģijas muzejs      
13. un 14. oktobris, 2011 Izglītojošs seminārs „Centrālapkure un enerģijas taupīšana”.
Ekskursija - Energoefektivitātes centrs      
24. un 25. novembris, 2011 Izglītojošs seminārs „Eenerģijas kaitīgie izmeši. Vides riski.”
Ekskursija - Latvijas Energoefektivitātes asociācija     

Projekta apstiprināšanai Eiropas Pilsoņu Programmā, projekts ir ieguvis apliecinājuma vēstuli no Rīgas Domes Enerģētikas Aģentūras.

 
Sadzīves preču marķējumi PDF Печать E-mail
Автор: Administrator   
10.08.2011 12:48
There are no translations available.

PARTICIPATING ORGANISATIONS

Lithuanian National Consumer Federation

Motiva Oy (Finland)

Norges Naturvernforbund (Norway)

Latvian National Association for Consumer Protection - PIAA (Latvia)

Labeling of household appliances

Conclusions from the study

2011-03-16


Pētījuma secinājumi

Sadarbības projekts  ar Ziemeļu Ministru padomes atbalstu  - „Inovatīvs  uzaicinājums  atbalstīt  ilgtspējīgu patēriņa  priekšmetu un vides aizsardzību , lai īstenotu „Top-10” preču zīmi sadarbībā ar Ziemeļvalstīm”.

 

Lai noskaidrotu mājsaimniecības ierīču marķēšanas problēmas Eiropas valstīs,  2010.gada decembrī  veica anketēšanu    Latvijā, Somijā un  Norvēģijā iestādēs, kas nodarbojas ar patērētāju informēšanu.  Tas bija mēģinājums noskaidrot, kāda veida neobligāta  preču marķēšana  tiek lietota, kāds  mērķis ir  šādai marķēšanai, vai šīs preču zīmes ir zināmas klientiem un kā tās ietekmē klienta lēmumu par preču pirkšanu.  Pētījuma  secinājumu rezultātā  tiks ieviesta elektrisko un elektronisko preču neatkarīga marķēšana  Lietuvā, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties visefektīvāko un drošāko produktu, tā veicinot atbildīgu to lietošanu.

 

Aptaujas rezultāti parādīja, ka preču marķēšana  pastāv visās valstīs, kas informē potenciālos  pircējus  par ierīces enerģijas patēriņu, sadzīves tehnikas drošību un ietekmi uz vidi. Visu trīs  respondentu atbildes rāda , ka patērētājiem ir  tieksme  izvēlēties produktus, kas apzīmēti ar ekomarķējumu un viņi informēti par savas valsts marķētajām precēm.

 

Lai palielinātu kādas preču zīmes atpazīstamību, pielieto dažādas metodes , piemēram, ar informāciju plašsaziņas avotos, bukletos, internetā.

 

Vienu no visefektīvākajām zīmēm ir Nordic Swan, ko izmanto videi draudzīgu preču marķēšanai, izveidoja Ziemeļu Ministru padome 1989.gadā un tā ir oficiālais Ziemeļvalstu  ekomarķējums. Ekomarķējuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Šis logo liecina, ka produkts ir draudzīgs  videi. Zaļais simbols  piešķirts aptuveni 60 preču grupām, kam tas  ir nepieciešams un izdevīgs. Šajās dienas arī viesnīcās lietotie mazgāšanas un mēbeļu tīrīšanas līdzekļi saņēmuši šo etiķeti. Gulbja etiķeti piešķir pēc produkta pārbaudēm neatkarīgās laboratorijās, ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem ar sertifikātu un kontroles apmeklējumiem. Etiķetes ir spēkā trīs gadus, pēc tam kritēriji tiek pārskatīti un ražotājam atkārtoti jālūdz licence. Kritēriji ir vienādi visās Ziemeļvalstīs. Ja produkts ieguvis etiķeti vienā no valstīm, to drīkst izmantot arī pārējās Ziemeļvalstīs ar atkārtotu iesniegumu.

 

Vēl viens ekomarķējums radīts Norvēģijā. To izveidojusi un pārvalda vides NVO, to galvenokārt izmanto , lai izteiktu   attieksmi pret politiskiem jautājumiem, piem., kodolenerģijas izmantošanu. Bra Miljoval (Laba vides izvēle) tika izveidota ar kopā ar Zviedrijas vides NVO „Natursyddsforeningen” 1992.gadā. Organizācija veica  sekmīgas kampaņas pret ar hloru balināta papīra lietošanu un baterijām, kas satur dzīvsudrabu.  Organizācija pierādīja, ka izpratne par vides problēmām un patērētāju aktivitātes var paaugstināt vides standartus rūpniecībā. Lai gan tā ir Zviedrijas sistēma, produktus ar šo marķējumu var redzēt arī citās  Ziemeļvalstīs. To izmanto dažādām preču grupām, kā arī transporta pakalpojumiem, elektroenerģijai un apdrošināšanai. Zviedrijas etiķete Bra Miljoval, iespējams, ir pasaulē precīzākais ekomarķējums un ietilpst Pasaules Ekomarķējuma tīklā (GEN). Tā  ir bezpeļņas asociācija, kas nodarbojas ar  ekoloģijas jautājumiem un  sadarbojas ar sertifikācijas un marķēšanas organizācijām.

 

The Key Flag - Atslēgas karogs ir Somijas produktu un pakalpojumu marķējums, Somijas Top Ten to izmanto ,izceļot visefektīvāko un drošāko noteiktā produktu grupā. Somijas ekomarķējumi patērētājiem ir labi pazīstami un rosina patērētājiem izvēlēties vietējo preci, tādējādi samazinot vides piesārņojumu, ko rada produktu  transportēšana, tie mudina cilvēkus domāt par savu veselību. Atslēgas karogs ir Somijas produktu izcelsmes simbols. Patērētajam, kurš redz Atslēgas karogu, uzreiz ir skaidrs, ka  pakalpojums vai produkts izgatavots Somijā. Vairāk nekā 90% somu pazīst Atslēgas karogu un tā mērķus. Ar Atslēgas karogu marķētie pakalpojumi vai produkti  apliecina to Somijas izcelsmi, drošumu un augstu kvalitāti. Atslēgas karogs stāsta arī par produkta vērtību vai pakalpojuma sniedzēju.

 

Somijas Top Ten ir patērētājiem domāts tiešsaistes meklēšanas rīks, kas piedāvā dažādu kategoriju labākos produktus.  Galvenie  kritēriji ir energoefektivitāte un kvalitāte, ietekme uz vidi un veselību. Top Ten patērētāju un vairumpircēju informācijas mērķiem kalpo Somijā pieejamo produktu attēli  un funkciju apraksti , kā arī cenu norādes  bez sarežģītas kalkulācijas.  Top Ten ir  stingri un skaidri ( atlases metodoloģija un kritēriji paskaidroti tiešsaistē), neatkarīgi no ražotājiem un tirdzniecības izplatītājiem. Top Ten izmanto neitrālus testus,  neatkarīgu iestāžu analīzes, marķējumus  un ražotāju standartizētas deklarācijas  (piemēram, ES direktīvas  par sadzīves tehniku).  Top Ten marķējums pats par sevi nesniedz informāciju par produktu. Produktam jāatbilst prasībām, kas piešķir marķējumu.

 

Somijas Top Ten ekvivalents ir Norvēģijas Besteprodukter.no, kas atspoguļo elektrisko ierīču enerģijas patēriņu.

 

Latvijas komanda piedāvā ENEC sertifikācijas sistēmu. Sertifikācija ar ENEC zīmi dod ražotājam garantijas, ka viņa produkts atbilst attiecīgo ES direktīvu tiesiskajām prasībām. Elektrisko produktu ar ENEC zīmi  pircēji un lietotāji   saņem drošus produktus, ko neatkarīgas institūcijas pastāvīgi pārbauda un uzrauga to kvalitāti. To piemēro apgaismes ierīcēm un to komponentiem, energotaupības spuldzēm ,IT aprīkojumiem, transformatoriem, slēdžiem, elektriskām vadības ierīcēm, dažu veidu kondensatoriem un EMI novēršanas sastāvdaļām.

 

Jāatzīmē etiķete –GOST-R (krievu  -attēls 2), kas attiecas uz  tehnisko standartu, ko uztur Eiropas un Āzijas Standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas padome  ( EASC) un tiek lietots Latvijā. Šī zīme nepieciešama elektrisko produktu eksportam uz Krieviju.

 

Trešā Latvijas sertifikācijas zīme balstās uz „Geratesicherheitsgesetz” (Iekārtu drošības likums), saīsināti GSG. Tehniskajam aprīkojumam, piemēram, sadzīves tehnikai jābūt pilnīgi nokomplektētai, sagatavotai –„gatavs darbam”.

 

Technischer Uberwachungsverein (Tehniskās uzraudzības asociācija) –TUV darbojas Latvijā ar nozīmi –„gatavs lietošanai”. To piemēro informācijas tehnoloģiju iekārtu, audio/video iekārtu, citu elektronikas komponentu, telekomunikāciju, dažādu medicīnas diagnostikas iekārtu sertifikācijai.

 

Lietuvā sadzīves preču  marķējumā norādīts enerģijas patēriņš, tomēr šie dati ir nepietiekami patērētāju informācijai. Pēc privātas finanču kompānijas General Financing (Attēls 3) tika ieviesta  videi draudzīgu un energoekonomisku  preču  marķēšana, kas atvieglo to iegādi, izmantojot līzinga pakalpojumus. Ar šo etiķeti marķētie produkti pieejami divos tirdzniecības centros.  Tomēr nav īsti skaidrs, kā jānovērtē produkti, kādi ir kritēriji, vai ir nodrošināta neatkarīga attieksme un vai ir nodrošināta patērētāju prioritāte.

 

Visās valstīs mājsaimniecības elektriskās un elektroniskās preces ir marķētas ar obligātu Eiropas Savienības preču zīmes Standartu

NE 61121, kas norāda enerģijas patēriņa klasi. Tomēr, kā norāda respondenti, šodien efektīvas preces marķē kā A klases produktus, bet tas var sakrist    arī ar B vai pat C klases marķējumu tāpēc, ka parādās arvien efektīvāki   produkti. Tātad dinamiskāks marķējums ir nepieciešams.

CITU PRODUKTU ETIĶETES

Somijas Alerģijas etiķeti piešķir produktiem un ierīcēm, kas ir objektīvi izpētīti un atzīti par drošiem. Ar šo simbolu apzīmē produktus, kas atbilst precīzām prasībām attiecībā uz īpašiem kritērijiem, nesatur smaržas vai citas kairinošas vielas. Mājsaimniecības ierīces ar Alerģijas marķējumu palīdz samazināt gaisa piesārņojumu mājās un darba telpās. Etiķete pati nesniedz informāciju par produktu. Kritēriji un informācija par marķētajiem produktiem pieejama Alerģijas un Astmas Federācijas mājas lapā : www.allergia.com.

Visi  Norvēģijas bioloģiskie lauksaimniecības produkti ir sertificēti ar marķējumu Debio.

Šis marķējums nodrošina, ka saimniecības, zivju audzētavas,  pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, importētāji ievēro noteikumus attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un produkti atbilst prasībām saskaņā ar etiķeti. Lielākā daļa Debio dienestu nodarbojas bioloģiskās ražošanas pārbaudi saskaņā ar Norvēģijas „Noteikumiem par ražošanas un bioloģisko lauksaimniecības produktu marķēšanu”.     Kontroles dienesti darbojas saskaņā ar Norvēģijas Pārtikas drošības dienestu, kas savukārt ievēro ES noteikumus 2092/91. Tie uzrauga lauksaimniecības produktu ražošanu, importu un tirdzniecību, kā arī bioloģisko akvakultūru – dažādas saldūdens un sālsūdens zivis –  lašus, foreles, varavīksnes foreles, asarus, zandartus un mencas.

Debio ir izstrādājis arī  mežsaimniecības un savvaļas produktu standartu – „ Dabas produkti”.

Green Certificate (Zaļo sertifikātu) izstrādāja un ieviesa Lauku Tūrisma aģentūra „Lauku ceļotājs”. Ar šo marķējumu patērētājiem piedāvā veselīgu vietējā ražojuma pārtiku, videi draudzīgas brīvdienu tūrisma aktivitātes un plašu informāciju par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem.

Marķējums Green Certificate garantē Latvijā ražotu pārtikas produktu kvalitāti.  Marķējums  Zaļā karotīte nozīmē, ka 75% produktu ir Latvijas izcelsmes, nesatur ģenētiski modificētus augus un sintētiskās krāsvielas un ir nodrošināta produktu ražošanas kontrole.

 

IETEIKUMI

Apsekojumā iesaistītie marķēto produktu  eksperti ierosina ņemt vērā:

- jaudu ( zemu enerģijas patēriņu),

-vides aizsardzību (  nedrīkst izraisīt vides piesārņojumu, kas nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēku veselību)

- kvalitāti (ieskaitot ierīču izturību).

Produktu izvēle marķēšanai būtu jāveic neatkarīgiem ekspertiem, tie jāpārbauda un jānovērtē, atlases kritērijiem jābūt skaidriem un nemainīgiem. Testu rezultāti ir publiski pieejami patērētājiem.

Ieteicams, lai konkrētā produkta derīguma termiņš etiķetēs nebūtu ilgāks par 3 gadiem. Tā rīkojas   Nordic Swan un The Key Flag.

Tomēr, ieteicams inovācijas attīstīt pēc iespējas ātrāk.

Secinājumi

1. Lietuvas patērētajiem būtu lietderīgs sadzīves tehnikas valsts marķējums. Pagaidām šāda marķējuma nav. Salīdzinot situāciju ar pārējām iesaistītajām  dalībvalstīm, redzams, ka tajās ir neatkarīgi marķējumi un ir svarīgi  nodrošināt to darbību.

2.Sadzīves tehnikas marķēšanai jābūt neatkarīgai, kritērijiem jābūt skaidriem un pieejamiem patērētājiem.

3.Novērtēšanas kritērijos jāietver: enerģijas patēriņš, ietekme uz vidi un cilvēku veselību, kā arī   kvalitātes un cenas attiecība.

4.Konkrētu produktu etiķetēs ieteicams norādīt, ka derīguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 3 gadiem.

Обновлено 30.08.2011 09:40
 
<< Первая < Предыдущая 21 22 23 24 25 26 27 Следующая > Последняя >>

Страница 24 из 27
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack