Trīs jautājumi par kredītņēmēja maksātspējas vērtēšanu Drukāt
Autors Andrejs Vanags   
Ceturtdiena, 31 maijs 2018 13:53
Maka zem lupas attēls

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2018.gada 27.aprīlī ir apstiprinājis "Vadlīnijas patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredītu devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem" (turpmāk - Vadlīnijas). Jaunas vadlīnijas aizvietoja iepriekšējās, kas bija spēkā kopš 2013.gada.

Sakarā ar šo notikumu, šajā rakstā piedāvājam atbildes uz 3 jautājumiem par maksātspējas vērtēšanu, kuri bieži vien rada neskaidrības patērētājiem.

Kāpēc kredītdevējam vispār būtu jāvērtē maksātspēja?

Vadlīnijās ir noteikts, ka maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt to, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētas saistības patērētājs visticamāk spētu izpildīt. Šada noteikuma pamatā ir pieņēmums, ka līgumslēdzēji vēlas, lai noslēgtais līgums tiek abpusēji izpildīts, nevis tikai paliek uz papīra.

No šī skata punkta noteikums liekas pašsaprotams, pat triviāls. Un patiešām - vai var būt kreditors, kurš nav ieinteresēts saņemt atpakaļ kredīta summu? Tomēr mūsdienu diezgan komplicētajās ekonomiskajās reālijās ne viss ir tik vienkārši. Šai ziņa varam atcerēties gan 2008.gada finanšu krīzi, kad kredītiestādes vairāk nekā gribīgi izsniedza patērētājiem pat riskantus kredītus, gan arī vēlāk tapušo t.s. "ātro kredītu" biznesa modeli, kurā kredītdevējs būtībā jau no paša sākuma cer, ka patērētājs kredītu sākotnējā termiņā neatmaksās un vēlāk maksās par atmaksas termiņa pagarināšanu[1]. Šie paši piemēri - hipotekāras kreditēšanas būms 2000-šo gadu vidū un "ātro" kredītu bums tagad - uzskatāmi liecina arī par to, ka uzticēt maksātspējas vērtēšanu tikai pašam patērētājam nav pietiekami.

Vai maksātspēja ir jāvērtē arī neliela apmēra kredītiem (50, 100 vai 200 EUR)?

Atbilde - jā. Kredītņēmēja maksātspēja ir jāvērtē neatkarīgi no izsniegtās kredīta summas - pirms katra kredītēšanas līguma (tai skaitā pārjaunojuma) noslēgšanas, kā arī pirms kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas patērētāja kreditēšanas līguma darbības laikā (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 41. un 42.daļa).

Atbilstoši Vadlīnijām, pastāv zināma atšķirība attiecībā uz veidu, kādā maksātspējas vērtēšana tiek veikta t.i. kredītiem, kuru summa ir mazāka par 200 EUR kredītdevējs var paļauties tikai uz informāciju, kuru sniedza pats patērētājs. Savukārt, kredītiem, kuru summa ir 200 EUR vai lielāka, kredītdevējam ir jāvērtē arī vai patērētāja sniegtā informācija ir pietiekama un dokumentāri pamatota.

Detalizētāka informāija par maksātspējas vērtēšanu ir atrodama Vadlīnijās.

Atgādināsim arī, ka maksātspējas vērtēšanu atļauts neveikt tikai specifiskajos likumā noteiktajos gadījumos (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 43.daļa), piemēram:

  • pārsnieguma kredīts,
  • darba devēja izsniegtie un plašai sabiedrībai nepieejamie bezprocentu kredīti,
  • vienošanās par parāda segšanu, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus,
  • u.c.

Kādas sekas iestāsies, ja kredītdevējs nav izvērtējis maksātspēju?

Likums nosaka, ka ja kredīta devējs piešķir kredītu patērētājam, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tad kredīta devējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kredītu maksā vairāk par likumiskajiem procentiem (6% gadā), un viņš nedrīkst piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus (piem. līgumsodu) vai prasīt kompensāciju. Patērētājam tomēr ir jāatmaksā arī atlikusī kredīta kopēja summa saskaņā ar kreditēšanas līgumu.

Tiesa gan, patērētājam ir jaatceras, ka prasība par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu sakarā ar maksātspējas izvērtēšanas pienākuma neizpildi ir ceļama tiesā sešu mēnešu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Savukārt, ja prasību par naudas piedziņu pret patērētāju ceļ kredīta devējs, patērētājam uz ši pamata ir tiesības lūgt tiesu samazināt kreditēšanas līguma procentu maksājumu līdz likumisko procentu līmenim.

Veiksmīgus pirkumus!


[1] Šo tendenci labi raksturo arī pēdējais Patērētājs tiesību aizsardzības centra "Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā", kurš uzskatāmi parāda, ka t.s. "ātro" kredītu portfelī tikai 35,70% ir kredīti bez pagarinājuma t.i. pagarinātas tiek gandrīz 2/3 izsniegto kredītu.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 06 jūnijs 2018 09:18