LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Kas ir neatbilstība līguma noteikumiem (preces defekts)? II daļa PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 12:11
Salauztā viedtālruņa attēls

Strīdi starp patērētāju un uzņēmēju par to vai precei ir defekts praksē rodas diezgan bieži. Piemēram, uzņēmēji nereti uzskata, ka precei viss ir kārtībā, ja tai nav ražošanas defekta. Tāpat arī patērētāji laiku pa laikam jautā vai tas, ka prece ir ražota salīdzinoši sen, piemēram, 5 vai vairāk gadus atpakaļ uzskatāms par defektu. Tomēr ne pirmais, ne otrais apstāklis paši pa sevi nav pietiekami, lai izšķirtu jautājumu par preces kvalitāti. Kādēļ tā? Atbildi uz šo jautājumu noskaidrosim, apskatot likuma noteikumus.

Šajā rakstā apskatīsim pēdējas divas no četrām likumā minētām pazīmēm, kuras liecina par to, ka prece neatbilst līguma noteikumiem t.i. precei piemīt defekts. Aicinām iepazīties arī ar raksta pirmo daļu.

Mērķi, kādiem attiecīgās preces parasti tiek izmantotas

Ja prece nav derīga visiem mērķiem, kādiem preces ar šādu nosaukumu un aprakstu parasti tiek izmantotas, tad prece ir atzīstama par neatbilstošu līguma noteikumiem.

Piemēram, ielas apaviem jābūt derīgiem valkāšanai priekš visiem attiecīgās patērētāju grupas (vīrieši, sievietes, bērni) pārstāvjiem, kā arī priekš visām aktivitātēm, kurām parasti šāda tipa apavi tiek izmantoti. Piemēram, ielas apaviem jāiztur ikdienas staigāšana, nelieli pārskrējieni, neliels lietus, nejauša iekāpšana peļkē u.tml. Līdz ar to, tādas pārdevēju atrunas kā "Jūs iešanas laikā laikā nepareizi liekat kāju" vai "Apavos nedrīkst skriet" parastās valkāšanas apstākļos netiks uzskatītas par pamatotām.

Parastās īpašības un izpildījums

Un visbeidzot, prece tiks uzskatīta par neatbilstošu līguma noteikumiem, ja tai nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu un jebkurus, īpaši reklāmā vai preces marķējumā sniegtus publiskus paziņojumus par noteiktām preces īpašībām.

Pēc būtības šis kritērijs nozīmē, ka precei ir jāatbilst patērētāja pamatotām (sapratīgām) cerībām. Lai noteiktu uz ko patērētājs var pamatoti cerēt jāņem vērā gan preces raksturs, gan paziņojumi par preces īpašībām.

Piemēram, datora klaviatūra pēc sava rastura ir prece, kuras izmantošanas gaitā klaviatūras pogas tiks spiestas ļoti daudz. Šī iemesla dēļ, patērētājs var pamatoti gaidīt, ka klaviatūra būs izgatavota no materiāla, kas nenolietosies ātri.

Patērētāja cerības var ieteikmēt arī pārdevēja vai ražotāja publiskie paziņojumi par preces īpašībām (reklāmā, uz iepakojuma u.c.).

Piemēram, ja reklāmā tiek apgalvots, ka prece ir izcila savā preču segmēntā, tad patērētājs var pamatoti gaidīt, ka preces īpašības un izpildījums būs augstāki nekā parastajām šī segmenta precēm.

Tā, kā pārdevējam ir uzlikta gana smaga atbildības nasta arī par tādiem paziņojumiem par preci, kurus neizdarīja viņš pats, tad likums paredz, ka pārdevējs var "izglābties" no šīs atbildības, ja viņš pierāda, ka:

  1. viņš nav zinājis un pamatoti nav varējis zināt par sniegtajiem paziņojumiem;
  2. līdz līguma noslēgšanas brīdim paziņojums ticis mainīts;
  3. paziņojums nevarēja ietekmēt patērētāja lēmumu pirkt preci.

Noslēgumā

Nu ir laiks atgriezties pie raksta ievadā uzdotajiem jautājumiem.

Tātad, vai tas, ka precei nepiemīt ražošanas defekts nozīmē, ka precei nav defektu? Ja esat uzmanīgi iepazinušies ar četriem iepriekš nosauktiem kritērijiem, tad noteikti esat pievērsuši uzmanību tam, ka neatbilstība līguma noteikumiem nekādā ziņā nav saistāma tikai ar ražošanas procesu. Piemēram, neatbilstība var rasties arī nepārdomāta preces dizaina vai nepilnīgas vai neprecīzas informācijas par preci dēļ. Tas nozīmē, ka tirgotājiem rūpīgi jāizvērtē patērētāja pretenzija pamatojoties uz minētiem kritērijiem un viņš nedrīkst paļauties tikai uz ražotāja pausto viedokli, jo šis viedoklis visticamāk skars tikai ar ražošanas procesu saistītos defektus.

Bet, kā ir ar atbildi uz otro jautājumu? Vai tas, ka prece ir ražota salīdzinoši sen, piemēram, 5 vai vairāk gadus atpakaļ uzskatāms par defektu? Balstoties uz iepriekš aprakstītiem kritērijiem var teikt, ka pats pa sevi preces ražošanas brīdis nav pietiekams pamats atzīt preci par neatbilstošu līguma noteikumiem, jo šai precei var būt ļoti labas īpašības un izpildījums un tā var pefekti derēt attiecīgiem mērķiem. Tomēr liela nozīme ir arī preces pārdošanas kontekstam. Piemēram, ja preces aprakstā ir norādīts nepareizs ražošanas gads vai, ja patērētājs skaidri paudis pārdevējam, ka preces ražošanas gads ir svarīgs faktors preces izvēlē, tad šim apstāklim būs liela nozīmē arī vērtējot preces atbilstību līguma noteikumiem.

Ceram, ka šis raksts Jums bija noderīgs.

Veiksmīgus Jums pirkumus!

Rakstā izmantotā attēla autors ir Bruno /Germany no Pixabay.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 27 aprīlis 2020 14:14
 
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack